Karš Ukrainā ir bīstamākā situācija, kāda Eiropā ir bijusi kopš Otrā pasaules kara, 4.jūlijā sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, informē medijs "Reuters".
Lai Maskava negūtu panākumus, NATO un tās dalībvalstīm jābūt gatavām vēl ilgi turpināt atbalstīt Ukrainu ar bruņojumu un cita veida nepieciešamo palīdzību, norādīja Stoltenbergs.
"Mūsu interesēs ir, lai šāda veida agresīva politika negūtu panākumus. Tas, kas notiek Ukrainā, ir briesmīgi, bet viss varētu būt vēl daudz sliktāk, ja karš būtu starp Krieviju un NATO, " uzrunā savā dzimtajā valstī sacīja bijušais Norvēģijas premjerministrs.
Stoltenbergs uzsvēra, ka militārajai aliansei jānovērš Krievijas veiktā iebrukuma eskalācija. "Šī ir visbīstamākā situācija, kāda Eiropā ir bijusi kopš Otrā pasaules kara. (..) Krievijai nedrīkst ļaut uzvarēt."
"Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins domā rīkoties līdzīgi pret kādu no NATO dalībvalstīm, kā viņš ir rīkojies pret Gruziju, Moldovu vai Ukrainu, tad uzreiz tiks iesaistīta visa NATO alianse," skaidroja Stoltenbergs.
"Šis nav uzbrukums tikai Ukrainai, neatkarīgai demokrātiskai nācijai ar vairāk nekā 40 miljoniem iedzīvotāju, tas ir uzbrukums arī mūsu vērtībām un pasaules kārtībai, kādu mēs vēlamies," citējot NATO ģenerālsekretāru, raksta "Reuters".
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
