NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paudis viedokli, ka Krievija pret Ukrainu varētu vērst visdažādākā veida agresiju, bet uzsvēra, ka vēl arvien ir iespējams mierīgs, sarunu ceļā panākts risinājums.
ASV domnīcas "Atlantic Council" rīkotajā pasākumā Stoltenbergs norādīja, ka Krievijai ir vairākas iespējas, tostarp kiberkarš, mēģinājums apvērsuma ceļā gāzt Ukrainas valdību un sabotāža.
Stoltenbergs piebilda, ka Krievijas izlūkdienestu darbinieki jau strādā Ukrainā.
"Tāpēc mums ir jābūt gataviem visdažādākajām formām vai agresīvām Krievijas darbībām pret Ukrainu," norādīja Stoltenbergs.
Taču viņš uzsvēra, ka "nevēlas iet pārāk tālu spekulācijās, jo tagad mērķis ir mēģināt mazināt spriedzi (..). Mēs aicinām Krieviju apsēsties un iesaistīties sarunās, lai novērstu šāda veida scenārijus un atrastu politisku risinājumu".
Krievija ir izvietojusi 100 000 karavīru pie Ukrainas robežām, raisot Kijevā un Rietumos bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Lai mazinātu spriedzi, NATO ir organizējusi vairākas tikšanās un vēl viena plānota 16. un 17. februārī, kad tiksies NATO dalībvalstu aizsardzības ministri.
Stoltenbergs atzina, ka "sabiedroto starpā pastāv zināmas domstarpības" jautājumā par to, kāds atbalsts būtu jāsniedz Ukrainai, kas nav NATO dalībvalsts.
ASV, Lielbritānija un Kanāda ir piegādājušas Ukrainai ieročus un nosūtījušas armijas instruktorus, bet Vācija un citas valstis atturējušās no šādu soļu speršanas.
"Trūkst skaidrības par Krievijas plāniem," norādīja Stoltenbergs.
"No NATO puses mēs esam gatavi iesaistīties politiskajā dialogā. Taču mēs esam gatavi arī atbildēt, ja Krievija izvēlēsies bruņotu konfliktu, konfrontāciju. Tāpēc mēs esam gatavi abām iespējām," paziņoja NATO ģenerālsekretārs.
"Mēs smagi strādājam, lai panāktu vislabāko miermīlīgo politisko risinājumu, taču mēs arī gatavojamies sliktākajam," viņš piebilda.
