Lietuva pasludināja neatkarību 1990.gada martā, bet 1991.gada 13.janvārī īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju, ko sargāja neapbruņoti cilvēki. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 cilvēki, vairāk nekā tūkstotis tika ievainots. Padomju armija ieņēma arī Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas, taču neiedrošinājās uzbrukt Lietuvas Augstākās padomes jeb atjaunotā Seima ēkai, ko apsargāja desmitiem tūkstoši cilvēku.
Prasītāji Strasbūras tiesai mēģināja pierādīt, ka prāva, kurā viņi tika notiesāti par pretvalstisku darbību, Lietuvā nepamatoti vilkta garumā, un vēlējās saņemt kompensāciju miljoniem litu apmērā.
Burokevičs, Kolelis un Bartaševičs arī apgalvoja, ka viņi nepamatoti notiesāti par 1990. un 1991.gadā veiktu darbību, kas vērsta pret Lietuvas Republiku, jo, viņuprāt, Lietuva tolaik nav bijusi neatkarīga valsts. Prasītāji norādīja, ka saskaņā ar Padomju Savienības likumdošanu viņu darbība bijusi likumīga, bet neatkarīga Lietuvas valsts radusies tikai pēc 1991.gada augusta notikumiem, kad Lietuvu atzinusi pasaules kopiena.
Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka jaunās Lietuvas varasiestādes bija skaidri izteikušas savu politisko gribu vēl pirms 1990.gada novembra, kad tika izdarīti nepieciešamie grozījumi Kriminālkodeksā. Tā atzinusi, ka prasītāji pat bez speciālās juridiskās izglītības varēja saprast, kādas sekas var būt viņu turpmākajai dalībai Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskajā partijā un to atbalstošajās organizācijās, mēģinot gāzt Lietuvas likumīgo varu.
Strasbūras tiesa nav atzinusi par pamatotām arī apsūdzības prāvas novilcināšanā, norādot, ka lieta bijusi sarežģīta, tās materiāli apkopoti vairāk nekā 300 sējumos, bet nopratināto liecinieku un veikto ekspertīžu skaits pārsniedzis tūkstoti.
Tiesa atzinusi par nepamatotiem arī Burokeviča, Koleļa un Bartoševiča argumentus, ka pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normas, kas garantē apziņas un vārda brīvību un aizliedz diskrimināciju.
Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā pasludināja spriedumu sešiem apvērsuma dalībniekiem, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem.
Tiesa atzina viņus par vainīgiem pretvalstisku organizāciju veidošanā un darbībā, atklātos aicinājumos vērsties pret Lietuvas suverenitāti, kā arī līdzdalībā daudzu cilvēku nogalināšanā vainu pastiprinošos apstākļos.
Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus soda izciešanas termiņus. Kolelim tika piespriests sešu gadu cietumsods, ko vēlāk saīsināja uz pieciem gadiem, Jaroslavs Prokopovičs un Staņislavs Mickevičs tika notiesāti ar četriem gadiem, bet Leons Bartaševičs - ar trim gadiem ieslodzījumā.
Pēdējais no notiesātajiem apvērsuma dalībniekiem - Burokevičs - no cietuma iznāca 2006.gada 13.janvārī, tieši traģisko Viļņas notikumu gadadienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
