Studenti par šādu soli izšķīrušies, jo saņēmuši no varasiestādēm solījumu, ka sarunas par līgumu neturpināsies, līdz nebūs pieņemti jauni noteikumi, kas regulēs šādu līgumu slēgšanu ar Ķīnu.
Ķīna ir Taivānas lielākais tirdzniecības partneris, bet studenti un citi kritiķi uzskata, ka minētais līgums var kaitēt Taivānas ekonomikai.
Studenti okupēja parlamenta lielo zāli 18.martā un kopš tā laika ir pieprasījuši, lai valdība aptur līguma ratificēšanas procesu, kā arī visas sarunas ar Ķīnu, līdz tiks pieņemti jauni noteikumi, kas regulēs līgumu slēgšanu ar Pekinu.
Studentu kustība atspoguļo augošo skepticismu Taivānas sabiedrībā par lielāku ekonomisko integrāciju ar Ķīnu.
Lai paustu atbalstu studentiem un pieprasītu prezidentam atteikties no līguma ar Ķīnu, vairāk nekā 500 000 cilvēku 30.martā sapulcējās uz protestiem Taibei.
Pretrunīgi vērtētais tirdzniecības līgums ir viens no līgumiem, par kuru abas valstis vienojušās, pamatojoties uz 2010.gadā noslēgto Bāzes vienošanos par ekonomisko sadarbību. Šis līgums tika raksturots kā drosmīgs solis centienos panākt izlīgumu abu valstu starpā, tomēr kritiķi uzskata, ka tas apdraud Taivānas neatkarību.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par daļu no savas teritorijas un pasludinājusi par mērķi atgūt zaudēto salu.
Attiecības Ķīnas un Taivānas starpā ir uzlabojušās kopš 2008.gada, kad par prezidentu kļuva Pekinai draudzīgās Gomindana partijas pārstāvis Ma Jindzju.
Kopš tā laika ir parakstītas vairākas vienošanās, kas skar plašu nozaru spektru no tūrisma līdz sadarbībai finanšu un tieslietu jomā.
Tomēr Ma ir tautā nepopulārs, un analītiķi prognozē, ka viņa partija zaudēs šogad gaidāmajās vēlēšanās.
