"Sudānas Republika paziņo, ka atzīst Dienvidsudānas Republiku kā neatkarīgu valsti," valsts televīzijā pārraidītajā paziņojumā teica Sudānas prezidenta lietu ministrs Bakri Hasans Salehs.
Jau ziņots, ka janvārī notika referendums par Dienvidsudānas atdalīšanos no Sudānas, un jaunās neatkarīgās valsts izveidošanu atbalstīja 98,83% iedzīvotāju. Starptautiskie novērotāji atzina, ka referendums noticis saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un rezultāti atbilst kompromisa nosacījumiem starp Sudānas un Dienvidsudānas valdībām.
Dažas stundas pirms oficiālo referenduma rezultātu paziņošanas februāra sākumā Sudānas ilggadējais prezidents Omārs al Baširs pavēstīja, ka atzīs šos rezultātus.
Referenduma rīkošanu paredzēja 2005.gadā noslēgtais līgums, kas izbeidza 22 gadus ilgo pilsoņu karu starp musulmaņu apdzīvotajiem valsts ziemeļiem un kristiešu un tradicionālo ticību piekritēju apdzīvotajiem dienvidiem, kurā gāja bojā divi miljoni cilvēku.
Aprīlī Dienvidsudānas valdība apstiprināja jaunās valsts konstitūcijas projektu, kas būs spēkā četrus gadus pēc neatkarības pasludināšanas.
Sestdien Dienvidsudāna pasludinās neatkarību un lūgs starptautisko atzīšanu.
Dienvidsudāna kļūs par jaunāko neatkarīgo valsti pasaulē un jaunā neatkarīgā valsts Sudānas dienvidos aizņems ceturto daļu no pašreizējās Sudānas teritorijas. Tomēr vēl ir neatrisināts jautājums par Abijes robežreģionu, kurā ir lielas naftas atradnes. Gaidāms, ka Abijē tiks rīkots referendums par to, kurā no abām Sudānas teritorijā esošajām valstīm tas atradīsies.
Gatavību atzīt jauno valsti ir paudušas arī citas valstis, tostarp ASV, Latvija un Eiropas Savienība (ES), kas gan neizplatīs kopīgu paziņojumu par Dienvidsudānas atzīšanu, bet gaidāms, ka to darīs katra ES dalībvalsts atsevišķi. ES attiecības ar jauno valsti tiks veidotas, ņemot vērā stratēģiju "Visaptverošā pieeja Sudānai un Dienvidsudānai".