Sudānas gāztais prezidents Omārs al Baširs pirmdien stājies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām korupcijā.
Baširs pirmo reizi ar prokuroru runāja 16.jūnijā, kad viņu informēja par apsūdzībām "ārvalstu finansējuma glabāšanā, korupcijā un nelikumīgu dāvanu saņemšanā". Aprīlī Sudānas armijas komandieris ģenerālleitnants Abdelfatahs al Burhans sacīja, ka Bašira rezidencē izņemta skaidra nauda trīs valūtās vairāk nekā 113 miljonu ASV dolāru (100 miljonu eiro) vērtībā.
Maijā ģenerālprokurors paziņoja, ka Baširs ir apsūdzēts protestētāju nogalināšanā pret režīmu vērsto demonstrāciju laikā. Lai apslāpētu protestus, kas pret viņa valdīšanu sākās decembrī, 22.februārī Baširs Sudānā izsludināja ārkārtas stāvokli.
Londonā bāzētā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Amnesty International" ir brīdinājusi, ka korupcijas prāvai nevajadzētu novērst uzmanību no daudz smagākām apsūdzībām, kuras pret bijušo valsts vadītāju izvirzījusi Hāgā bāzētā Starptautiskā krimināltiesa (SKT).
"Lai gan šī prāva ir pozitīvs solis ceļā uz saukšanu pie atbildības par daļu no viņa iespējamiem noziegumiem, viņš joprojām ir izsludināts meklēšanā par briesmīgiem noziegumiem, kas pastrādāti pret Sudānas iedzīvotājiem," teikts organizācijas paziņojumā. Baširam SKT draud apsūdzības kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdu saistībā ar viņa lomu karā Darfūrā, kur 2003.gadā sākās sacelšanās.
Apvienoto Nāciju Organizācija paziņojusi, ka tajā gājuši bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku un 2,5 miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest mājas. Vairāk nekā 15 gadus vēlāk simtiem tūkstoši cilvēku joprojām dzīvo nometnēs. "Amnesty International" aicināja valsts jaunizveidotās pārejas laika institūcijas ratificēt SKT Romas statūtus, kas ļautu Baširu tiesāt starptautiskajā tribunālā.
Sudānas protesta kustība sestdien ceremonijā galvaspilsētā Hartūmā parakstīja galīgo vienošanos par varas dalīšanu ar armiju. Ar šo vienošanos tiek sagatavots ceļš pārejai uz civilistu vadītu valdību. Pašlaik 40 miljonu cilvēku apdzīvotajā valstī tiek veidota civilpersonu un armijas kopīgā padome, kas valsti vadīs nākamos vairāk nekā trīs gadus. Armijas līderis vadīs 11 locekļu padomi 21 mēnesi, bet civilistu pārstāvis - nākamos 18 mēnešus.
Vienošanās arī paredz, ka tiks izveidots kabinets, ko iecels aktīvisti, kā arī trīs mēnešu laikā izveidota likumdevēju sapulce. Šajā struktūrā vairākums būs protestētāju koalīcijai. Pagaidu militārā padome pārvaldījusi valsti, kopš bruņotie spēki 11.aprīlī gāza prezidentu Baširu pēc vairākus mēnešus ilgiem Bašira valdības pretinieku protestiem. Baširs nāca pie varas militārajā apvērsumā 1989.gadā.
