Šveice jau ir solījusi to darīt, bet "jā" balsojums referendumā nozīmēs, ka jau nākamgad tiks slēgti trīs no pieciem valstī ekspluatācijā esošajiem atomreaktoriem.
Pāris mēnešus pēc 2011. gada martā piedzīvotās Fukušimas AES katastrofas Japānā Šveice nolēma pakāpeniski slēgt savas AES, tomēr nenosakot skaidru grafiku.
Valdība plānoja pārtraukt piecu novecojošo reaktoru ekspluatāciju, ņemot vērā, ka tuvojas to drošas darbības beigu brīdis. Šajos reaktors tiek saražota trešā daļa Šveicei nepieciešamās elektroenerģijas.
Visām Šveices spēkstacijām ir izsniegtas beztermiņa licences, kas nozīmē, ka tās var darboties tik ilgi, kamēr vien tiek atzītas par drošām. Pret to iebildusi Šveices Zaļā partija, kas pirms pieciem gadiem nāca klajā ar iniciatīvu, kas paredz, ka atomreaktors nedrīkst darboties ilgāk par 45 gadiem.
Bez skaidri noteikta ierobežojuma būtu "jāgaida līdz notiktu avārija vai incidents", aģentūrai AFP norādīja iesniegtās iniciatīvas pārstāvis Matiass Šlegels.
Iniciatīvas atbalstīšana referendumā nozīmēs, ka nākamgad tiktu slēgta 47 gadus kalpojusī Becnavas AES, kas atrodas Šveices ziemeļos Ārgavas kantonā, pie Vācijas robežas. Šajā AES atrodas divi atomreaktori, kuros notiek remontdarbi. Becnavas AES ir pasaulē vecākā AES.
Iniciatīvas pieņemšanas gadījumā slēgt vajadzēs arī Mīlbergas AES, kas Bernes kantonā darbojas kopš 1972. gada.
Savukārt Gesgenas AES vajadzētu slēgt 2024. gadā bet Leibštates AES – 2029. gadā.
Lai arī Šveices valdība atbalsta pakāpenisku AES slēgšanu, tā tomēr iebilst pret "zaļo" iniciatīvu.
"No atjaunojamajiem avotiem ģenerētā elektroenerģija pietiekami ātri nevarēs kompensēt elektroenerģijas jaudas samazinājumu," brīdina valdība.
"Tas nozīmēs, ka Šveicei tuvākajos gados būs jāimportē liels elektroenerģijas apjoms," paziņojusi valdība, uzverot, ka šāds solis "grautu piegāžu drošību un tam nebūtu ekoloģiskas jēgas, jo ārvalstu elektroenerģija bieži tiek saražota ar oglēm darbināmās spēkstacijās".
Pret "zaļo" iniciatīvu iebilst arī Šveices parlaments un visas labējās partijas, toties kreisās partijas to atbalsta.
Aptaujas liecina, ka šveicieši iniciatīvu varētu atbalstīt, tomēr atbalsts tai pēdējās nedēļās ir sarucis.
Kodolspēkstacijas nodrošina 33% no Šveicei nepieciešamās enerģijas, bet hidroelektrostacijas - gandrīz 60%, kamēr atjaunojamie energoresursi tikai 4%. Iniciatīvas aizstāvji uzskata, ka AES slēgšana paātrinās investīcijas atjaunojamajos energoresursos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
