Vēl nav atrastas Sezāna un Degā gleznas.
Cīrihes muzejā nolaupīto četru gleznu kopējā vērtība pārsniedz 180 miljonus Šveices franku (79,2 miljonus latu).
Kā jau ziņots, 10.februāra vakarā trīs bruņoti laupītāji maskās aplaupīja Bīrles fonda muzeju, veicot vienu no pasaulē lielākajiem mākslas darbu reidiem.
Uzbrucēji, piedraudot sargiem ar pistoli, sakrāva gleznas baltā automašīnā un aizbrauca.
Muzeja direktors Lukass Glors sacīja, ka nozagtās gleznas ir "četras labākās muzeja kolekcijā".
No muzeja nozagtas Kloda Monē "Magones pie Vetējas" (1879), Edgara Degā "Grāfs Lepiks un viņa meitas" (1871), Vincenta van Goga "Ziedoši kastaņa zari" (1890) un Pola Sezāna "Zēns sarkanā vestē" (1888).
Glors sacīja, ka gleznas ir tik ļoti pazīstamas, ka tās būs neiespējami pārdot tirgū. Viņš pieļāva iespēju, ka tiks pieprasīta izpirkuma nauda.
Muzejs izsludinājis atlīdzību 100 000 Šveices franku (44 000 latu) apmērā par informāciju, kas palīdzētu atgūt gleznas.
Muzeju dibinājis Vācijā dzimušais ieroču magnāts Emīls Bīrle. Tas tika atvērts 1960.gadā, un tajā ir vairāk nekā 200 gleznas, tajā skaitā septiņas van Goga un Sezāna, sešas - Degā un piecas - Monē gleznas. Muzejā atrodas arī citu impresionistu un agrīno modernistu, kā Tulūza-Lotreka, Pikaso un Šagāla, gleznas.
Šveices laupītāju guvuma vērtība noziegumu ierindo starp lielākajām mākslas darbu laupīšanām pēdējo divdesmit gadu laikā līdzās 1988.gadā Nīderlandē notikušajai trīs 182 miljonu ASV dolāru (88,27 miljonu latu) vērtu van Goga gleznu nolaupīšanai un 1990.gada laupīšanai Bostonas Gārdnera muzejā, kur tika aiznestas 11 gleznas 145 miljonu dolāru (70,33 miljonu latu) vērtībā.
Tomēr par visu laiku visslavenāko mākslas darbu zādzību uzskatāma Leonardo da Vinči gleznas "Mona Lisa" aiznešana no Luvras muzeja Parīzē 1911.gada 21.augustā. Glezna tika atgūta 1913.gada decembrī.