Šveices valdība aicina balsot pret imigrācijas kvotām ES pilsoņiem  (9)

Imigrācija Šveicē kļuvusi par asu jautājumu, un labējā Tautas partija (SVP), kurai ir vislielākā pārstāvniecība parlamentā, pastāvīgi vaino ieceļotājus augošajā noziedzības līmenī, īres cenu kāpumā un pārpildītajā sabiedriskajā transportā.

SVP iniciatīva "pret masu imigrāciju" paredz grozīt konstitūciju, nosakot ikgadējas kvotas ārvalstniekiem izsniedzamajām uzturēšanās atļaujām.

Referendums par šo iniciatīvu paredzēts 9.februārī.

"Šīs iniciatīvas apstiprināšana apdraud sen iedibinātās attiecības ar Eiropas Savienību," preses konferences laikā norādīja ārlietu ministrs Didjē Burkhalters, piebilstot, ka tas varētu būt pretrunā arī ar spēkā esošajiem līgumiem starp Šveici un ES.

Savukārt ekonomikas ministrs Johans Šneiders-Ammans brīdināja, ka "Šveices uzņēmumiem būs grūti nolīgt nepieciešamo personālu un tie sastapsies ar jauniem šķēršļiem, kad eksportēs savas preces uz ES tirgu".

Šveices rūpniecības smagsvari, piemēram, farmācijas uzņēmumi "Roche" "Novartis", kā arī tādas bankas kā UBS un "Credit Suisse" tradicionāli meklējušas kvalificētus darbiniekus ārpus valsts robežām.

Lai gan Šveice nav ES dalībvalsts, tās imigrācijas politika balstīta cilvēku brīvajā kustībā ES robežās, kamēr ārpus ES esošo valstu pilsoņu ieceļošana valstī ir ierobežota.

Šveicē dzīvojošo ES pilsoņu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 4,6%, sasniedzot 1,23 miljonus, liecina Federālā migrācijas biroja dati.

Šveicei pēc 2008.-2009.gada finanšu krīzes klājies labāk nekā vairumam eirozonas valstu. Tās iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gada otrajā ceturksnī audzis par 0,5%, kamēr eirozonas IKP palielinājies tikai par 0,3%, tai beidzot izkļūstot no ilgstošās lejupslīdes fāzes. Tajā pašā laikā atsevišķās eirozonas valstīs depresija joprojām turpinās.

Šveicē bezdarba līmenis tikai nedaudz pārsniedz trīs procentus, kamēr eirozonā tas vidēji ir 12%.

Izmantojot Šveices tiešās demokrātijas sistēmu, SVP 2009.gadā jau panāca minaretu celtniecības aizliegumu, tomēr šajā jautājumā valdības ekonomiskie argumenti varētu vēlētājus pārliecināt.

Kā ziņots, šveicieši svētdien referendumā noraidīja ierosinājumu noteikt ierobežojumus uzņēmumu vadītāju algām, kas paredzētu, ka tās kompānijas zemāko atalgojumu nedrīkstētu pārsniegt vairāk par 12 reizēm.

Šveices valdība aicinājusi vēlētājus noraidīt arī otru iniciatīvu, kas paredz imigrācijas ierobežošanu.

Tās iniciatori ir vides aktīvistu koalīcija "Ecopop", kuras mērķis ir novērst valsts pārapdzīvotību un pasargātu vidi no degradācijas.

"Ecopop" aicina noteikt imigrācijas kvotu, kas ieceļotāju radīto iedzīvotāju skaita pieaugumu gada laikā ierobežotu ar 0,2%.

Iniciatīvas autori norāda, ka Šveice ir pārāk maza, lai tiktu galā ar desmitiem tūkstošiem ieceļotāju, kas katru gadu ierodas valstī. Viņi ir pārliecināti, ka pārāk straujais iedzīvotāju skaita pieaugums rada pārmērīgu spiedienu uz apkārtējo vidi.

Tomēr valdība uzskata, ka arī šie ierobežojumi apdraud Šveices attiecības ar ES.

Pagājušā gada novembrī "Ecopop" iesniedza valdībai 120 000 parakstu, kas bija savākti vides aktīvistu iniciatīvas laikā. Tas ir par 20 000 vairāk nekā nepieciešams, lai ierosinātu referendumu.

Kad notiks tautas nobalsošana par šo iniciatīvu, vēl nav zināms. Parasti no parakstu iesniegšanas brīža līdz referenduma izsludināšanai paiet aptuveni divi gadi.