Šveices vēlētāji referendumā atbalsta notiesāto ārvalstnieku izraidīšanu; noraida minimālās nodokļu likmes noteikšanu turīgajiem

Tajā pašā laikā otra referendumā rosinātā iecere - noteikt minimālo nodokļu likmi turīgajiem - tikusi noraidīta.

Kā liecina referenduma rezultāti, galēji labējo rosināto ieceri no valsts izraidīt ārvalstniekus, kuri atzīti par vainīgiem slepkavībā, izvarošanā un narkotiku vai cilvēku kontrabandā un citos smagos noziegumos, atbalstījuši 52,9% vēlētāju, bet 47,1% bijuši pret.

Priekšlikums noraidīts tikai sešos no Šveices 26 kantoniem.

Lai plāns iegūtu likuma spēku, tam bija jāgūst atbalsts ne tikai lielākajā daļā kantonu, bet arī jāsaņem lielākās vēlētāju daļas piekrišana.

Šādam referenduma iznākumam kritiskus vārdus jau veltījusi starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International".

"Šāda iniciatīva ne tikai pārkāpj vairākas starptautiskas konvencijas, bet arī ir pretrunā proporcionalitātes principam un pārkāpj konstitūcijā ierakstīto aizliegumu visa veida diskriminācijas izpausmēm," norāda aktīvisti. "Iniciatori kārtējo reizi tiesības rosināt iniciatīvu izmantojuši, lai ar ksenofobiskiem līdzekļiem vairotu savu politisko potenciālu."

Gadu pēc referenduma, kurā vēlētāji atbalstīja ierosinājumu aizliegt minaretu būvniecību, galēji labējā Šveices Tautas partija (SVP) īstenojusi vēl vienu agresīvu kampaņu, šoreiz cenšoties panākt atbalstu plānam no valsts izraidīt par noteiktiem noziegumiem notiesātos ārvalstniekus.

Lai gan Šveicē jau tagad ir spēkā norma, kas ļauj tiesnešiem pieņemt lēmumu par to ārvalstnieku izraidīšanu, kas pastrādājuši noziegumus, tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts paredz smagākajos noziegumos vainojamo ārvalstnieku automātisku izraidīšanu.

Saskaņā ar Federālā Imigrācijas biroja datiem ik gadu tiek izraidīti 350 līdz 400 ārvalstnieki, taču, ja jaunais likumprojekts tiks apstiprināts, viņu skaits sasniegs pusotru tūkstoti.

Plakātos par SVP priekšlikumu redzama baltu aitu grupa, kas grūž nost no Šveices karoga melnu aitu. Šie plakāti pirmo reizi parādījās, kad SVP vāca parakstus par referenduma rīkošanu.

Kādā citā plakātā attēlots aizdomīga izskata vīrietis, zem kura ievietotais paraksts vēsta: "Ivans S., izvarotājs, bet drīzumā Šveices pilsonis?"

Šobrīd Šveicē ārvalstnieku skaits sasniedzis 20% no iedzīvotāju kopskaita un ir viens no lielākajiem visā Eiropā.

"Tas ir ļoti vienkārši. Mūsuprāt, cilvēkiem, kas laipni uzņemti Šveicē, jāievēro valsts likumi. Ja viņi šos likumus neievēro, viņiem jādodas prom un jātiek izraidītiem no mūsu teritorijas," sarunā ar aģentūru AFP izteicās SVP Vo kantona nodaļas līderis Fabriss Mošenī. "Ja jūs uzņemat kādu savā mājā un viņš ierodas un visu iznīcina, nedomāju, ka jūs vēlētos viņa atgriešanos."

Tikmēr iniciatīvas pretinieki apgalvo, ka likumprojekts esot diskriminējošs un tikpat ksenofobisks kā pagājušajā gadā šveiciešu atbalstītais aizliegums būvēt jaunus minaretus, kas izraisīja starptautisku nosodījumu.

Uzņēmējs Gijoms Morāns, kurš iestājas pret SVP ierosinājumu, norāda, ka partijas kampaņas plakāti viņam atgādinot "trīsdesmito gadu nacistu plakātus".

Tikmēr Sociālistu partija norāda, ka likumprojekts esot pretrunā ar starptautiskajām konvencijām, jo uz savām izcelsmes zemēm tiks izraidīti arī patvēruma meklētāji, kuriem dzimtenē draud briesmas.

Tautas nobalsošanai priekšlikumu svētdien bija virzījuši arī sociāldemokrāti (SP), mudinot noteikt minimālo nodokļu apmēru turīgākajiem valsts iedzīvotājiem. Taču šī iecere noraidīta, pret to balsojot 58,5% vēlētāju.

SP priekšlikums paredzēja noteikt vismaz 22% lielu nodokli ieņēmumiem virs 250 000 Šveices franku (131,75 tūkstošiem latu) un aplikt ar 0,5% nodokli īpašumus, kuru vērtība pārsniedz divus miljonus franku (1,05 miljonus latu).