Šveices vēlētāji svētdien referendumā noraidījuši Zaļās partijas priekšlikumu par valstī esošo atomelektrostaciju (AES) slēgšanu paātrinātā kārtībā.
Pret šo iniciatīvu nobalsojuši 54,2% vēlētāju un 20 no 26 Šveices kantoniem. Kodolspēkstaciju paātrinātu slēgšanu atbalstījuši galvenokārt tie kantoni, kuros iedzīvotāju vairākums runā franču valodā.
Šveice jau pāris mēnešus pēc 2011. gada martā piedzīvotās Fukušimas AES katastrofas Japānā nolēma pakāpeniski slēgt savas AES, tomēr nenosakot skaidru grafiku, bet "zaļo" iniciatīvas apstiprināšana referendumā būtu nozīmējusi, ka jau nākamgad valstij jāslēdz trīs no pieciem ekspluatācijā esošajiem atomreaktoriem, bet pēdējā kodolspēkstacija tiktu slēgta 2029. gadā.
Valdības plāni paredz pakāpeniski pārtraukt piecu novecojošo reaktoru ekspluatāciju, ņemot vērā, ka tuvojas to drošas darbības beigu brīdis. Šajos reaktoros tiek saražota trešā daļa Šveicei nepieciešamās elektroenerģijas. Visām Šveices spēkstacijām ir izsniegtas beztermiņa licences, kas nozīmē, ka tās var darboties tik ilgi, kamēr vien tiek atzītas par drošām.
Zaļā partija un vides organizācijas norādīja, ka drīza novecojušo reaktoru slēgšana ļaus novērst nopietnus incidentus un vienlaikus sekmēs alternatīvās enerģētikas attīstību.
Tikmēr Šveices valdība norādīja, ka elektroenerģija no atjaunojamajiem avotiem nevarētu pietiekami ātri kompensēt paredzamo ražošanas samazinājumu un Šveicei tuvākajos gados būtu jāimportē liels elektroenerģijas apjoms, bet tas "grautu piegāžu drošību un tam nebūtu ekoloģiskas jēgas, jo ārvalstu elektroenerģija bieži tiek saražota ar oglēm darbināmās spēkstacijās", turklāt AES operatori varētu pieprasīt kompensācijas.
Saskaņā ar "zaļo" iniciatīvu nākamgad būtu bijis jāslēdz jau 47 gadus kalpojusī pasaulē vecākā Becnavas AES pie Vācijas robežas, kurā ir divi reaktori, kuros notiek remontdarbi, kā arī Mīlbergas AES, kas Bernes kantonā darbojas kopš 1972.gada. Savukārt Gesgenas AES vajadzētu slēgt 2024. gadā bet Leibštates AES - 2029. gadā.
