Šveices vēlētāji svētdien referendumā noraidījuši priekšlikumu krasi ierobežot imigrāciju vides aizsardzības interesēs, liecina provizoriskie balsojuma rezultāti un mediju projekcijas.
Saskaņā ar socioloģisko pētījumu firmas "Gfs.bern" aplēsēm, ko publiskojusi sabiedriskā raidorganizācija RTS, pret šo priekšlikumu balsojuši 74% vēlētāju.
Vajadzīgo atbalstu nav guvuši arī divi citi ierosinājumi - palielināt valsts zelta rezerves un samazināt nodokļu atvieglojumus bagātiem ārvalstniekiem, kuri Šveicē gan dzīvo, bet nestrādā. Pret tiem balsojuši attiecīgi 78% un 60% referendumu dalībnieku.
Kā ziņots, pirmā referenduma iniciatori - vides aktīvistu koalīcija "Ecopop" - bija ierosinājuši ierobežot turpmāko imigrantu pieplūdumu līdz 0,2% no iedzīvotāju kopskaita jeb aptuveni 16 000 cilvēkiem gadā, uzskatot, ka citādi tas rada pārlieku lielu slodzi Šveices videi un ainaviskajām vērtībām. Kā lēsusi "Ecopop" komiteja, apbūvei derīgās ielejas kalnainajā Šveicē "aizaug ar betonu ātrumā, kas jau šobrīd pārsniedz metru sekundē". Arī oficiālā statistika liecina, ka no astoņiem miljoniem Šveices iedzīvotāju jau tagad gandrīz ceturtā daļa ir ārvalstnieki.
Tomēr valdība, politiskās partijas, uzņēmēji un arodbiedrības šo iniciatīvu noraidījuši - vieni to dēvē par ksenofobisku, citi tajā saskata apdraudējumu Šveices ekonomikai, kas lielā mērā atkarīga no imigrantu darbaspēka.
Februārī šveicieši referendumā ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja priekšlikumu par imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, tā apdraudot virkni vienošanos, kas noslēgtas ar ES, pamatojoties uz cilvēku kustības brīvības principu. Kopš šā balsojuma Šveices valdība cenšas atrast kompromisu, kas vienlaikus būtu pieņemams gan pašu valsts vēlētājiem, gan Briselei.
Uz imigrāciju zināmā mērā attiecās arī otrs priekšlikums, kas aicināja atcelt nodokļu atvieglojumus bagātiem ārvalstniekiem, kuriem ir tiesības uz fiksētu nodokļu likmi, kas nav atkarīga no viņu ieņēmumiem. Šveicē apmetušies uz dzīvi kopskaitā 5729 miljonāri un miljardieri ar ārvalstu pasēm, kas nodokļos gada laikā samaksā aptuveni miljardu Šveices franku (830 miljonus eiro).
Trešā iniciatīva, ko rosinājusi labējā Šveices Tautas partija (SVP), aicināja Šveices Centrālo banku vairs nepārdot uzkrātās zelta rezerves un pilnībā turēt tās Šveices teritorijā, turklāt vismaz 20% oficiālo Šveices aktīvu turēt zeltā. Ne valdība, ne Šveices Centrālā banka šo ierosinājumu neatbalsta, skaidrojot, ka tādi ierobežojumi tikai sasaistīs Centrālajai bankai rokas krīžu gadījumā.
