Foto: EPA/Scanpix/LETA

Šveicē svētdien notikušajā referendumā vēlētāji pārliecinoši atbalstījuši ieroču glabāšanas likuma saskaņošanu ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām.

Provizoriskie rezultāti, kas izplatīti pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas pusdienlaikā, rāda, ka vairums šveiciešu atbalstījuši ieroču likuma reformas.

Sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma "gfs.bern" prognozes rāda, ka par reformām nobalsojuši 66% vēlētāju.

ES prasība līdzšinējos Šveices ieroču iegādes un glabāšanas noteikumus padarīt stingrākus bija izsaukusi valstī nepieredzēti aktīvas debates par šaujamieroču atrašanos privātpersonu īpašumā, kas dziļi iesakņojusies šveiciešu kultūrā.

Lai gan valdība brīdinājusi, ka līdzšinējo likumu grozīšana ir svarīga, lai turpmāk uzturētu arī visus pārējos līgumus, kas regulē Šveices attiecības ar ES, ierosinājums izsaucis asu pretestību no šaujamieroču entuziastu puses, un viņiem izdevies savākt pietiekami daudz parakstu, lai šajā jautājumā izsludinātu referendumu.

Pati ES savas normas par šaujamieročiem grozīja pirms diviem gadiem, reaģējot uz virkni asiņaino teroraktu, ko pieredzējusi Eiropa. Saskaņā ar jaunajām bloka tiesību normām ir aizliegta automātisko un pusautomātisko ieroču pārdošana privātpersonām.

Lai gan Šveice nav ES dalībvalsts, to ar bloku cieši saista liels skaits divpusēju līgumu.

Berne bija brīdinājusi, ka negatīvs balsojums šodienas referendumā var novest pie Šveices izslēgšanas no Šengenas zonas un tā dēvētā Dublinas līguma, kas regulē patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtību.

Tas novestu pie nopietnām sekām drošības jomā, kā arī kaitētu tūrisma nozarei, radot vairāku miljardu franku lielus zaudējumus gadā, norādīja valdība.

Šveicei nav nācies piedzīvot tādus masu slaktiņus kā citām Eiropas valstīm, un vairums argumentu par labu ieroču iegādes un glabāšanas ierobežošanai ir ekonomiski.

Tomēr šaujamieroču entuziasti apgalvo, ka valdības brīdinājumi esot pārspīlēti.

Šobrīd nav īsti zināms, cik daudz ieroču Šveicē ir apgrozībā, jo ieroču reģistrācija notiek kantonu līmenī, un nacionālā ieroču reģistra valstī nav.

Tomēr saskaņā ar 2017. gadā veikto pētījumu civilpersonu rokās atrodas 2,3 miljoni šaujamieroču jeb trīs ieroči uz katriem desmit šveiciešiem. Tādējādi Šveice šaujamieroču izplatības ziņā ieņem 16.vietu pasaulē.

Saskaņā ar jauno likumu, kuru jau pieņēmis parlaments, paredzēts aizliegt pusautomātiskos ieročus ar liela apjoma aptverēm.

Šādus ieročus turpmāk joprojām drīkstēs iegādāties kolekcionāri un šaušanas sporta entuziasti, ja viņi saņems īpašu atļauju.

Kolekcionāriem un muzejiem būs arī jāiesniedz pilnīgs to "aizliegto" ieroču saraksts, kas jau atrodas to īpašumā, kā arī jāizklāsta plāns to turpmākai drošai uzglabāšanai.

Savukārt šaušanas sporta entuziastiem būs jāpierāda, ka tie regulāri nodarbojas ar šo sporta veidu.

Grozījumu pretinieki norāda, ka to apstiprināšana būtu pakļaušanās "Briseles diktātam", kas apdraud Šveices suverenitāti.

Ieroču turēšana ir cieši saistīta ar Šveices vispārējās karaklausības tradīcijām.

Vairums Šveices vīriešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem iziet obligāto dienestu, un katru gadu viņiem tajā jāaizvada trīs nedēļas. Rokas šaujamieročus, kas viņiem tiek izsniegti dienesta laikā, šveiciešiem ir tiesības glabāt mājās.

Arī šaušanas klubi un sacensības ir daudzu šveiciešu ikdienas dzīves sastāvdaļa, un valsts subsidē šaušanas kursus ikvienam interesentam vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

Visiecienītākais šaušanas sporta entuziastu ierocis ir Šveices armijas bruņojumā esošā triecienšautene "FASS 90". Tiesa gan, kad šis ierocis nonāk privātā īpašumā, tā automātiskās šaušanas režīms tiek deaktivēts.

Pat ja jaunais likums tiks referendumā apstiprināts, šveicieši pēc aktīvā dienesta pabeigšanas joprojām varēs paturēt savā īpašumā tiem armijā izsniegto "FASS 90", un tam nebūs nepieciešama īpaša atļauja.

Taču, ja tie vēlēsies šo ieroci nodot kādam ģimenes loceklim vai pārdot, tas nonāks "aizliegto" ieroču kategorijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!