Svētdien Ungārijā notiek referendums par medicīnas pakalpojumu un augstākās izglītības maksas atcelšanu, taču tā rezultāti var izrādīties drauds valsts politiskajai stabilitātei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Opozīcijas ierosinātais referendums, kas uzskatāms par vēl 2006. gada rudenī izraisītās politiskās krīzes turpinājumu, var gan sašūpot jau tā novājināto valdību, gan sagraut opozīciju, gan, sliktākajā gadījumā, atkal izsaukt vardarbību ielās.

Opozīcijā esošās labēji centriskās partijas "Fidesz" līderis Viktors Orbans aicinājis premjerministra Viktora Ģurčaņa valdību atkāpties, ja tā referendumā cietīs sakāvi, vēlētājiem noraidot taupības režīma ietvaros ieviestās iemaksas par veselības aprūpi un augstāko izglītību.

Šo valdības nepopulāro pasākumu mērķis ir iegrožot budžeta deficītu un sagatavot valsti eiro ieviešanai.

Daži analītiķi uzskata, ka valdošo sociālistu sakāve referendumā apdraud Ungārijas ekonomikas reformas ilgtermiņā.

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka gadījumā, ja tagad notiktu vispārējās vēlēšanas, par valdošajām partijām balsotu tikai 15 līdz 20% vēlētāju.

Par ieceri rīkot referendumu Orbans paziņoja jau 2006. gada 23. oktobrī, uzstājoties ielas mītiņā, kas pēc tam izvērtās vardarbībā, izceļoties sadursmēm starp labēji noskaņotajiem demonstrantiem un policiju.

Ar šo sadursmi noslēdzās jau piecas nedēļas ilgušās nekārtības un grautiņi, kurus izraisīja Ģurčaņa atzīšanās, ka viņš melojis par valsts ekonomisko situāciju nolūkā nodrošināt savas partijas uzvaru parlamenta vēlēšanās.

Lai gan vardarbīgie protesti, pieprasot premjera atkāpšanos, aprima, to atstātās sekas joprojām valda pār Ungārijas politiku.

Ģurčaņa atzīšanās kalpoja nemieriem tikai par cēloni, taču tos uzkurināja nepopulārie taupības pasākumi. Jau 2006. gadā tūlīt pēc uzvaras vēlēšanās valdība nāca klajā ar veselu pasākumu paketi, kas paredzēja nodokļu un energoresursu cenu paaugstināšanu, sociālo izdevumu samazināšanu, kā arī izglītības un veselības aprūpes sistēmu reformēšanu.

Tā rezultātā ekonomikas izaugsmes temps 2007. gadā saruka līdz 1,3%, bet inflācija sasniedza 9% pirms šī gada janvārī atkal nokritās līdz 7,1%. Arī bezdarba līmenis sasniedza augstāko robežu pēdējo desmit gadu laikā - 8,1%.

Tomēr valdībai izdevās iegrožot katastrofālo budžeta deficītu, kas 2006. gadā sasniedza 9,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplēses liecina, ka pagājušajā gadā tas krities līdz 5,7% no IKP, bet nākamajā gadā valdība cer deficītu samazināt līdz 3,2%.

Tikmēr "Fidesz", lai ierosinātu referendumu, kas varētu daļēji apturēt valdības īstenotās reformas, izdevās savākt simtiem tūkstošiem parakstu.

Ja opozīcija referendumā uzvarēs, tūlītējas izmaiņas budžeta deficīta ierobežošanas plānos tomēr nav sagaidāmas, jo valdība sola nesegt zaudētos ieņēmumus no citiem avotiem.

Tomēr ar laiku ekonomika varētu ciest, uzskata Budapeštas Perspektīvu institūta politikas analītiķis Gergeli Boseormeņi-Naģs.

"Sakāve var novest pie tālākas valdības novājināšanās un var kaitēt reformām," intervijā aģentūrai DPA sacīja Boseormeņi-Naģs.

Lai gan arī sakāves gadījumā Ģurčaņs varētu noturēties pie varas, apstāklis, ka 2010. gadā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, viņa manevra iespējas ierobežo, savukārt norāda Politiskā kapitāla institūta direktors Kristiāns Sabadošs.

"Ja viņa popularitāte saglabāsies zemā līmenī, mēs pieredzēsim krīzi partijas iekšienē, kas var beigties ar viņa atkāpšanos," DPA sacīja Sabadošs.

Bez tam, opozīcijas uzvara jau tuvākajā laikā var novest pie vardarbības atsākšanās, piebilda institūta direktors.

"Mēs uzskatām, ka pēc referenduma iespējama ekstrēmistu radikāla reakcija uz faktu, ka Ģurčaņs neatkāpjas," atzina Sabadošs.

Tajā pašā laikā likmes ir lielas arī bijušajam premjerministram Orbanam, kurš savas partijas priekšgalā atrodas kopš komunistiskā režīma sagrāves pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.

Lai gan aptaujas liecina, ka vairums ungāru gatavojas balsot par veselības aprūpes un izglītības maksu atcelšanu, ar to varētu nepietikt, lai opozīcija gūtu uzvaru.

Lai referenduma rezultāti tiktu atzīti par derīgiem, vienu no izvēlēm jāatbalsta vismaz 25% balsstiesīgo vēlētāju.

Iepriekš daudzi referendumi, kuru jautājums bija ievērojami emocionālāks, izgāzušies vēlētāju zemās aktivitātes dēļ. Tā, piemēram, notika, kad tika izšķirts jautājums par dubultās pilsonības pieļaušanu ārvalstīs dzīvojošajiem ungāriem.

"Ja opozīcija zaudēs, Orbanu gaida nopietni izaicinājumi ne tikai no sabiedrības puses, bet arī paša partijā," norādīja Boseormeņi-Naģs. "Likmes ir augstas no abām pusēm."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form