Eiropas Komisija (EK) 23. un 24. martā atzīmēs Eiropas kultūras galvaspilsētu 25. gadadienu, rīkojot konferenci un izstādi Briselē, kurā piedalīsies vairāk nekā 400 pārstāvji no bijušajām, tagadējām un nākamajām kultūras galvaspilsētām, kā arī daudzi citi kultūras darbinieki, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Savienības komisāre kultūras jautājumos Andrula Vasiliu atklās šo pasākumu kopā ar Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas priekšsēdētāju Dorisu Paku. Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzi un labu praksi, kā arī novērtēt Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta panākumus kopš tās sākšanas 1985. gadā.

Pirmā konferences diena tiks veltīta oficiālām svinībām, kā arī viedokļu apmaiņai starp bijušajām, esošajām un nākamajām kultūras galvaspilsētām. Otrajā dienā tiks aplūkoti stratēģiskāki aspekti, iniciatīvas ietekme un mantojums.

Kopš 1985. gada, kad Atēnas kļuva par pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu, vairāk nekā 40 pilsētu visā Eiropā ir saņēmušas šo titulu. Šogad kultūras galvaspilsētas ir Rūras Esene (Vācija), Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija).

Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta galvenie mērķi ir šādi:

-  uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību;

-  sekmēt Eiropas pilsoņu savstarpēju sapratni;

-  stiprināt piederības sajūtu vienai Eiropai, liekot apzināties kopējas Eiropas saknes un kopējus mērķus nākotnē.

Turklāt Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva ir vienreizīga iespēja ilgtermiņā atjaunot pilsētas, uzlabojot to kultūras dzīvi un radošo nozaru dzīvotspēju, kā arī pārveidojot šo pilsētu tēlu.

Ideju par Eiropas Kultūras galvaspilsētu radīja bijusī Grieķijas kultūras ministre un leģendārā aktrise Melina Merkuri kopā ar savu Francijas kolēģi Džeku Langu.

  

Eiropas kultūras galvaspilsētas no 1985. gada

1985:     Atēnas (Grieķija)

1986:     Florence (Itālija)

1987:     Amsterdama (Nīderlande)

1988:     Berlīne (Vācija)

1989:     Parīze (Francija)

1990:     Glāzgova (Apvienotā Karaliste)

1991:     Dublina (Īrija)

1992:     Madride (Spānija)

1993:     Antverpene (Beļģija)

1994:     Lisabona (Portugāle)

1995:     Luksemburga (Luksemburga)

1996:     Kopenhāgena (Dānija)

1997:          Saloniki (Grieķija)

1998:     Stokholma (Zviedrija)

1999:     Veimāra (Vācija)

2000:     Bergena (Norvēģija), Boloņa (Itālija), Brisele (Beļģija), Helsinki (Somija), Krakova (Polija), Prāga (Čehija), Reikjavīka (Islande), Santjago de Kompostela (Spānija)

2001:     Roterdama (Nīderlande) un Porto (Portugāle)

2002:      Brige (Beļģija) un Salamanka (Spānija)

2003:     Grāca (Austrija)

2004:     Dženova (Itālija) un Lille (Francija)

2005:     Korka (Īrija)

2006:     Patrasa (Grieķija)

2007:     Sibiu (Rumānija) un Luksemburga (Luksemburga)

2008:     Liverpūle (Apvienotā Karaliste) un Stavangera (Norvēģija)

2009:     Viļņa (Lietuva) un Linca (Austrija)

2010:     Stambula (Turcija), Rūras Esene (Vācija) un Pēča (Ungārija)

2011:     Turku (Somija) un Tallina (Igaunija)

2014:     Rīga (Latvija)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!