"Viena problēma ir pasaulē pieaugošā šo vielu lietošana, īpaši biezi apdzīvotās augošās ekonomikās dienvidaustrumu Āzijā un Ķīnā. Taču paredzams, ka palielināsies saslimšanu apmērs, kas saistīts ar šo vielu lietošanu, kā hroniskas slimības, negadījumi un ievainojumi, kā arī HIV un hepatīts," aģentūrai "Reuters" sacīja Rēms pirms sava pētījuma rezultātu izklāstīšanas starptautiskā narkotiku pētījumu simpozijā Pērtas pilsētā.
Rēms norādīja, ka tabaka, alkohols un narkotikas 2000.gadā izraisīja aptuveni 8,9 procentus no visām slimībām pasaulē. 2000.gadā tabakas izstrādājumu izraisītu slimību dēļ miruši 4,9 miljoni cilvēku, kas veido 71 procentu no tabakas, alkohola un narkotiku izraisītajiem nāves gadījumiem. Salīdzinot ar 1990.gadu, šis skaitlis ir palielinājies par vairāk nekā miljonu.
Vislielākais nāves gadījumu pieaugums reģistrēts jaunattīstības valstīs, kaut arī visvairāk ar smēķēšanu saistītu slimību atklātas rūpnieciskajās valstīs.
Aptuveni 1,8 miljoni cilvēku gadā miruši no alkohola izraisītām sekām, kas veido aptuveni 26 procentus no tabakas, alkohola un narkotiku izraisītajiem nāves gadījumiem. Vislielākās alkohola problēmas ir Krievijā, kam seko abas Amerikas un Eiropa.
Aizliegtas narkotikas gadā izraisa aptuveni 223 000 cilvēku nāvi, kas veido trīs procentus no kopējā apjoma.
"Vispārsteidzošākais šī pētījuma atklājums bija, ka alkohols, pārspējot tabaku, pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvis par vadošo riska faktoru jaunattīstības valstīs ar augošām ekonomikām, kā Ķīna un Taizeme," sacīja Rēms.
Viņš pauda cerības, ka šis pētījums palīdzēs valdībām veidot savas politikas, lai cīnītos pret novēršamām slimībām un veselības problēmām.
Rēms arī norādīja, ka daudz efektīvāks veids dzeršanas un smēķēšanas un attiecīgi šo kaitīgo ieradumu izraisošo slimību ierobežošanai ir nodokļu palielināšana alkoholam un tabakas izstrādājumiem, nevis ārstēšana vai veselības aprūpes iestāžu iejaukšanās.