Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu apsūdzējis Ķīnu par iesaisti Hondurasas plānā mainīt savu līdz šim diplomātisko aliansi ar Taipeju uz Pekinu. Ministrs arī apgalvo, ka Hondurasa pieprasījusi pārāk "augstu cenu" par diplomātisko attiecību saglabāšanu, ziņo medijs "Al Jazeera".
Hondurasas prezidente Čiomara Kastro 14. martā paziņoja, ka ir norīkojusi ārlietu ministru Eduardo Enriki Reinu uzsākt procesu, kurā Hondurasa atzītu Ķīnas Tautas Republiku par savu sabiedroto.
Pēc šī paziņojuma Taivānas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir izteikusi bažas Hondurasas valdībai, mudinājusi to vēlreiz pārdomāt lēmumu un "neiekrist Ķīnas slazdā". Lai gan Kastro paziņojumā Taivānu nepieminēja, zināms, ka Ķīna neļauj savām sadarbības valstīm saglabāt formālas attiecības ar Taipeju.
Eksperti skaidrojuši, ka Hondurasas solis nav negaidīts, ņemot vērā Kastro prezidentūras kampaņas komentārus un nesenās sarunas ar Ķīnu par finansiālo palīdzību.
Dienu pirms Kastro paziņojuma par diplomātisko saišu veidošanu ar Ķīnu, citējot avotu, kas labi pārzinājis situāciju, aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Hondurasa esot pieprasījusi finansiālu atbalstu no Taivānas.
Kā norādījis Reina, tad Hondurasas divu miljardu eiro pieprasījums neesot domāts kā ziedojums, bet gan lūgums nopirkt valsts publisko parādu. Ārlietu ministrs arī vairākkārt teicis, ka Hondurasas lēmums veidot sadarbību ar Ķīnu bijis daļēji valsts finansiālo izaicinājumu un parādu dēļ, ieskaitot aptuveni 600 miljonu eiro parādu Taivānai.
Taivānas ārlietu ministra komentāri sekojuši dienu pēc tam, kad Hondurasa noliegusi finansiālā atbalsta pieprasīšanu Taivānai pirms tā publiski paziņoja par plānu veidot sadarbību ar Ķīnu.
Ceturtdien, 23. martā, Vu skaidroja, ka Hondurasa nav tikai Taivānai parādā: "Mēs viņiem vairākkārt esam teikuši, ka parādu var pārrunāt un pielāgot."
Hondurasas lēmums seko arī pēc tās sarunām ar Ķīnu par hidroelektriskā dambja būvniecību pār Patukas upi, kas būtu viena no trīs plānotajām dambju būvniecībām. Ķīna jau ir ieguldījusi vairāk nekā 250 miljonus pirmā dambja būvniecībā Hondurasas austrumos.
Vu izteicies, ka situācija ar Hondurasu nevirzās labā virzienā: "Ķīnas līdzdalības pazīmes šajos Hondurasas lēmumos ir ļoti acīmredzamas. Esam iesoļojuši ļoti grūtā fāzē, bet turpināsim smagi strādāt līdz pēdējai minūtei."
Ministrs arī uzsver, ka Taivāna netaisās iesaistīties ar Ķīnu "dolāra diplomātijā".
Hondurasas divu miljardu finansiālā atbalsta pieprasījumu, par ko ziņoja aģentūra "Reuters", Vu neapstiprināja, tomēr norādīja, ka "otra puse pieprasīja augstu cenu".
Ķīnas Ārlietu ministrija neatbildēja uz medija lūgumu komentēt Taipejas apgalvojumus par Pekinas iesaisti Hondurasas gaidāmajā diplomātisko saišu pārtraukšanā ar Taivānu.
Pekina demokrātiski pārvaldīto Taivānu redz kā savu teritoriju un aktīvi cenšas izveidot sadarbību ar 14 valstīm, kuras šobrīd turpina uzturēt formālas diplomātiskas saites ar Taipeju, skaidro medijs.
Nākamajā nedēļā Taivānas prezidente Cai Iveņa dosies vizītē un divām Centrālamerikas sabiedrotajām valstīm – Gvatemalu un Belizu. Plānots, ka prezidente pa ceļam iegriezīsies arī Ņujorkā un Losandželosā, kur viņa tiksies ar ASV Pārstāvju palātas spīkeri Kevinu Makartiju.
