Taivānas prezidenta vēlēšanās sestdien uzvarējis Nacionālistu jeb Gomiņdana partijas kandidāts Ma Jindzju, kura pārsvars pār viņa sāncensi Franku Sje, kurš pārstāv Demokrātisko progresa partiju, ir neapšaubāms, ziņo BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Rezultāti, kas iegūti pēc vairāk nekā 90% nodotajām balsīm, liecina, ka Ma savu tuvāko sekotāju apsteidz par 17 procentpunktiem.

Ar Ma uzvaru vēlēšanās beigusies Demokrātiskās progresa partijas pārstāvja Čena Šuibjaņa astoņus gadus ilgais valdīšanas laiks, kas raksturojams ar pastāvīgu spriedzi Taivānas un kontinentālās Ķīnas attiecībās.

Vienlaikus ar vēlēšanām notiek divi referendumi par valsts iestāšanos ANO. Vienu no tiek iniciējusi valdība, bet otru – nacionālistu partija, kas, kā opozīcijā esoša partija, vēlētājiem piedāvā izvēlēties elastīgāku pieeju, lai Taipeja, izmantojot Taivānas nosaukumu, varētu iegūt vietu Apvienotajās Nācijās.

Referendumu norisei seko Ķīna, kas kategoriski iebilst pret Taivānas neatkarības oficiālu atzīšanu, jo uzskata to par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.

Taivānas Republika tika proklamēta 1911. gada 10. oktobrī, Ķīnas impērijā uzvarot siņhai revolūcijai (t.s. Učanas sacelšanās). Valsts nodibināta 1912. gada 1. janvārī.

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem Ķīnas pilsoņu karā un aizbēga uz Taivānas salu, de facto radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Sakarā ar t.s. auksto karu, Ķīnas Republika Taivanā līdz ar Japānu tika uzskatītas par Rietumu pasaules priekšposteņiem pie komunistiskā bloka valstu robežām, tāpēc rietumos neatzina pilsoņu kara Ķīnā rezultātus un de jure par vienīgo leģitīmo Ķīnas valdību uzskatīja Čana Kaiši valdību. Līdz ar to Ķīnas Republika bija viena no ANO dibinātājvalstīm un Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz 1971. gadam.

Starptautiskajā politikā aktīvi cīnījās pret Ķīnas Tautas Republikas un Mongolijas starptautisko atzīšanu, kā arī pret Tibetas seperātistu centieniem, jo uzskatīja šīs teritorijas par savām provincēm.

1971. gada 25. oktobrī līdz ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr.2758 par vienīgo leģitīmo Ķīnas valdību tika atzīta Ķīnas Tautas Republikas valdība Pekinā, bet Ķīnas republiku Taivānā atzina par dumpīgu provinci.

1973. gadā Taivāna sāka starptautisku kampaņu, lai iegūtu novērotāja statusu ANO ar nosaukumu Ķīnas Republika, taču katru gadu cieta neveiksmi, jo pretojās Ķīna un lielākā daļa ANO dalībvalstu, kuras atzīst Ķīnu.

Šobrīd Taivānas suverenitāti atzīst tikai 23 valstis. Diplomātiskos sakarus Taipejas valdība realizē caur ekonomikas un kultūras pārstāvniecībām. Regulārie lūgumi uzņemt valsti ANO, līdz ar to atzīstot tās suverenitāti, sastopas ar lielākās daļas pasaules valstu noraidījumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form