Augsta līmeņa dialogs starp Taivānu un Ķīnu nav noticis kopš 1996.gada, kad Pekina atcēla plānotas sarunas, protestējot pret toreizējā Taivānas prezidenta Lī Tenhueja vizīti ASV.
Ķīna uzskata Taivānu par savu provinci un draud ar militāru uzbrukumu, ja Taivāna mēģinātu pasludināt neatkarību. Taivānas un Ķīnas attiecības ir ievērojami pasliktinājušās, kopš Taivānas parlaments novembrī pieņēma referenduma likuma projektu, lai salas iedzīvotāji martā varētu piedalīties referendumā par aicinājumu Ķīnai demontēt raķetes Taivānas šaurumā. Referenduma likumu 31.decembrī parakstīja Taivānas prezidents.
Čeņs agrāk noraidīja jebkādu dialogu uz Pekinas "vienas Ķīnas principa" pamata un uzsvēra Taivānas suverenitāti.
"Divpusēju sarunu izredzes ir pārtraucis "vienas Ķīnas principa" priekšnoteikums, kuru izvirzījusi komunistiskā Ķīna, kurā arī izdarījusi spiedienu uz mums, lai panāktu piekāpšanos," Čeņs otrdien paziņoja preses konferencē.
Taivānas prezidents sacīja, ka uzaicinās Ķīnas pārstāvjus apspriest sarunu atsākšanas iespējas, ja viņš tiks atkārtoti ievēlēts prezidenta vēlēšanās 20.martā un ja tauta šai dienā rīkotajā referendumā nobalsos par sarunām ar Ķīnu.
Čeņs ierosināja sarunās apspriest tādus jautājumus kā sakaru biroju nodibināšana, tuvāku politisko attiecību veidošana un demilitarizētu zonu izveidošana militāru konfliktu novēršanai.
"Militāru līdzekļu lietošanu vajadzētu aizliegt, un abām pusēm vajadzētu apsolīt nelietot spēku domstarpību risināšanā," sacīja Taivānas prezidents.