Laikā, kad NATO dalībvalstu līderi apstiprinājuši plānus par karaspēka izvešanu no Afganistānas, nododot atbildību par drošību valstī Afganistānas Nacionālajai armijai, atsevišķos valsts lauku reģionos mācību procesu skolās joprojām nosaka islāmistiskā organizācijas "Taliban".
Nesen "Taliban" pieprasīja slēgt dažas skolas divās valsts austrumu provincēs, vēsta raidsabiedrība CNN. Gazni provincē talibi pieprasījuši slēgt skolas, atriebjoties par varas iestāžu aizliegumu lietot motociklus, ko bieži izmanto nemiernieki. Pielaidīgāki talibi ir bijuši Vardakas provincē, stāsta vietējie iedzīvotāji. Tie atāvuši atkal atvērt dažas iepriekš slēgtas skolas pēc tam, kad bija ieviestas izmaiņas mācību programmā.
"Talibi ir labi pret mums tik ilgi, kamēr mēs darām, ko viņi vēlas. Viņi mums saka ko mācīt un ko nē. Ja mēs nedarām, ko viņi saka, viņiem ir pārstāvis, kurš ierodas visu pārbaudīt," raidsabiedrībai pastāstījis kāds skolotājs. "Viņi ir palielinājuši reliģisko priekšmetu mācības stundu skaitu nedēļā, bet samazinājuši pārējo, to skaitā angļu valodas stundu daudzumu. Ja mēs to nedarītu, viņi draudētu skolotājiem un, ļoti iespējams, viņi slēgtu skolu pavisam."
Kādā skolā, kuras darbība ir atļauta, mācību procesam seko talibu uzraugs. Kāds raidsabiedrības aptaujāts skolēns neiebilst pret mācību procesa kontroli. "Talibi ir tikai palielinājuši reliģisko priekšmetu skaitu mūsu ikdienas plānā, kas ir ļoti labi, jo cilvēkiem ir jāapgūst reliģiski priekšmeti," viņš pavēstīja.
Valdībai ir jābūt elastīgai, lai skolas paliktu atvērtas, uzskata izglītības ministra vietnieks Mohameds Sediks Patmans. Reģionos, kuros "Taliban" ir lielāka ietekme, amatpersonas atļauj islāmistiem ietekmēt mācību procesu un pat sekot stundu apmeklētībai, viņš pastāstīja.
Patmans noliedz, ka valdība būtu vienojusies ar talibiem. "Nepastāv vienošanās starp valdību un "Taliban", bet tikai, lai saglabātu skolas atvērtas, Izglītības ministrija ir izrādījusi elastību šajā jautājumā," viņš paskaidroja.
Talibi vēlas, lai mācības skolā atbilstu viņu un islāma principiem, raidsabiedrībai pavēstīja organizācijas pārstāvis, kurš seko mācību procesam. "Mācību gada sākumā mēs neļāvām atvērt skolas, jo mēs vēlējāmies, lai tās mainās. Tad mums bija liela tikšanās ar skolas amatpersonām, kurā nolēmām, ka varam atļaut mācības, kas atbilst mūsu un islāma principiem. Viņi tam piekrita. Mēs tikai palielinājām islāma priekšmetu skaitu, jo pat personai, kura vēlas kļūt par inženieri, jābūt pietiekamām zināšanām par islāmu," viņš paskaidroja, piebilstot, ka īsteno "Taliban" līdera mullas Omāra norādījumus, tāpat kā daudzi citi Afganistānā.
Šī cīņa par varu skolās norāda uz plašākām bažām par valsts nākotni, starptautiskajiem spēkiem samazinot savu darbību Afganistānā. Talibi, iespējams, varētu pastiprināt savu ietekmi pār ikdienas dzīvi valstī.
Situāciju vēl bažīgāku dara šaubas par Afganistānas Nacionālās armijas spējām pilnībā pārņemt atbildību par drošību valstī līdz 2014. gada beigām. "Delfi" jau vēstīja, ka saskaņā ar radiostacijas "Brīvā Eiropa" analīzi, tās sagatavotības līmenis nebūt nav spīdošs. Kā nopietna problēma bija norādīta talibu iefiltrēšanās Afganistānas Nacionālajā armijā.
Starptautiskie spēki jau pērn sāka nodot atbildību par drošību afgāņu rokās vairākās provincēs, bet pilnīga starptautisko spēku izvešana no Afganistānas paredzēta līdz 2014.gada beigām.
Līdz šim afgāņu armijas rokās nodoti reģioni, kuros kopā dzīvo aptuveni puse Afganistānas iedzīvotāju, tomēr nemierīgākās valsts teritorijas joprojām ir starptautisko spēku atbildības zonā.
ASV iebrukumu Afganistānā, lai gāztu valdošā islāmistu grupējuma "Taliban" režīmu, kurš atbalstīja teroristus, sāka neilgi pēc 2001. gada teroraktiem Ņujorkā, kuros tika nopostīti Pasaules tirdzniecības centra torņi. 2001. gada decembrī tika izveidoti NATO Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF). Lai gan "Taliban" režīms tika gāzts, tā pārstāvji joprojām saglabā aktivitāti valstī, veicot teroraktus un uzbrukumus starptautisko spēku karavīriem un vietējiem iedzīvotājiem.