Pirms 20 gadiem šajā dienā pasauli šokēja teroristu uzbrukums ASV, kas laupīja 2977 cilvēku dzīvības un uz visiem laikiem mainīja attieksmi pret starptautisko terorismu un izpratni par cīņu pret to. Zīmīgi, ka tieši šogad noslēgusies pēc šiem teroraktiem sāktā militārā misija Afganistānā, kas atkal ir pagrieziena punkts, kas maina starptautisko noskaņojumu un ticību Rietumu spējām uzbūvēt paliekošu demokrātisku pārvaldi trešajās valstīs.
2001. gada 11. septembrī četras teroristu pašnāvnieku grupas ar nolaupītām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra 110 stāvu augstajās ēkās - "dvīņu torņos" - Ņujorkā, kuras drīz pēc trieciena sabruka. Vēl viena lidmašīna ietriecās Pentagona celtnē Vašingtonā, bet ceturtais lidaparāts, kurš virzījies uz Balto namu, mērķi nesasniedza un avarēja Pensilvānijā.
Uzbrukumos 11. septembrī gāja bojā 2977 cilvēki. Visvairāk cilvēku gāja bojā, sagrūstot Ņujorkas augstceltnēm. Vairāki tūkstoši cilvēku tika ievainoti.
Neilgi pēc traģiskajiem notikumiem ASV valdība pasludināja karu pret terorismu. Uzbrukumā Vašingtona vainoja teroristu tīkla "Al Qaeda" līderi Osamu bin Ladenu, kurš slēpies Afganistānā.
Neilgi pēc šī terorakta ASV Kongress piešķīra tobrīdējam ASV prezidentam Džordžam Bušam tiesības lietot militāru spēku pret teroristiem. Jau oktobrī sākās karš pret Afganistānas grupējuma "Taliban" režīmu.
Bin Ladenu atrada un ASV specvienības operācijā Pakistānā nogalināja desmit gadus pēc 2001. gada terorakta - 2011. gada 2. maijā.
Šī gada 31. augustā Savienotās Valstis oficiāli noslēdza 20 gadus ilgo misiju Afganistānā. Pēdējais ASV karavīrs iekāpa lidmašīnā un tā pacēlās no Kabulas lidostas īsi pirms pusnakts. Baltais Nams bija iecerējis šo karu noslēgt līdz terotraktu 20. gadadienai.
Attēlā zemāk - pēdējais ASV bruņoto spēku pārstāvis, kurš pamet Afgnistānu - 82. gaisa desanta divīzijas komandieris ģenerālmajors Kriss Donahjū.
Afganistānas karu piedzīvoja četru ASV prezidentu administrācijas. Misiju 2001. gadā sāka Džordžs Bušs, divus pilnvaru termiņus ar to dzīvoja Baraks Obama. Tad nāca Donalds Tramps, kurš solīja vest amerikāņus mājās un noslēdza miera vienošanos ar "Taliban", bet spēku izvešana un evakuācijas operācija bija Džo Baidena atbildība.
Tiesa, kara noslēgums nebija gluži tāds, kā cerēts. Līdz ar ASV paziņojumu par atlikušo karavīru izvešanas sākumu, grupējums "Taliban" strauji sāka pārņemt savā kontrolē teritorijas. Cerības, ka 20 gadu laikā ir izdevies uzbūvēt noturīgu valdību un drošības spēkus, kas bez ASV gaisa atbalsta un aizmugures spēs paši nosargāt savu valsti, pagaisa ļoti ātri.
Pēdējās Afganistānas misijas dienas ASV un sabiedrotajiem spēkiem izvērtās pavisam haotiskas - "Taliban" savu ofensīvu un iesoļošanu Kabulā spēja īstenot daudz ātrāk nekā sākotnēji prognozēts. Neskatoties uz neskaitāmajām grūtībām un problēmām, Baidens norādīja, ka negrasās nodot militāro misiju Afganistānā piektajai ASV prezidenta administrācijai un visu laiku turpināja uzstāt, ka Afganistāna jāpamet līdz noteiktajam termiņam - 31. augustam.
Līdz ar to šausminošā terorakta divdesmitgade tiek sagaidīta arī ar zināmu ilūziju sagrūšanu par Rietumu spējām izveidot funkcionējošas un dzīvotspējīgas demokrātijas citu tautu vietā. Tāpat vērojams sarūgtinājums, ka 20 gadu laikā panāktais, dodot cerības uz labāku dzīvi afgāņu vīriešiem un sievietēm, var tikt samīdīts, talibiem ieviešot savu konservatīvo islāma pārvaldi.
Domājams, ka pēc šīs pieredzes, vismaz tuvākajās desmitgadēs plašas ASV un sabiedroto militārās intervences ar mērķi gāzt despotiskus režīmus un uzbūvēt demokrātisku pārvaldi, vairs netiks apsvērtas kā reāla iespēja.