ASV prezidenta Donalda Trampa 25. jūlija telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski izsauca to, ko līdz šim nespēja desmitiem citu apsūdzību pret pasaules spēcīgākās lielvaras pirmo personu - impīčmenta procesa uzsākšanu. Skaidrojam, kāpēc ziņojums par sarunu ir tik būtisks, ko vēlējās Tramps un kas tagad gaidāms.
Prezidents pats apstiprinājis, ka ar Zelenski runājis par savu politisko konkurentu un agrāko ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Tramps ir pārliecināts, ka Baidens vai vismaz viņa dēls Hanters Ukrainā ir darījuši ko nelikumīgu, kas varētu izslēgt viņa šī brīža populārāko sāncensi no cīņas 2020. gadā plānotajās prezidenta vēlēšanās. Tomēr, ja Tramps šo informāciju no Ukrainas līdera vēlējies izspiest, tas pats par sevi vērtējams par vēl smagāku noziegumu.
"Tas, kuram ir problēmas, ir Baidens. Baidens izdarīja to, ko viņi gribētu, ka izdaru es, tikai ir viena problēma - es to neizdarīju," vēl pirmdien skaidroja Tramps. Savukārt Baidens apsūdzības noraidījis, atzīmējot Trampa varas pārsniegšanas centienus: "Viņš pārsniedz pilnvaras un izmanto visus prezidentūras līdzekļus, lai izdarītu kaut ko manis nomelnošanai."
Ko Džo Baidens darīja Ukrainā
Pēc Cieņas revolūcijas 2014. gada pavasarī Ukraina ar jaunievēlēto prezidentu Petro Porošenko uzsāka vērienīgu cīņu pret korupciju. Baraka Obamas administrācija, kā arī Eiropas Savienība un virkne starptautisko organizāciju piedāvāja palīdzību jaunajai Ukrainas varai. Līdz ar palīdzību reformēt pārvaldes sistēmu, gan ASV, gan ES par vienu no prioritātēm izvirzīja korupcijas apkarošanu, kas turpināja apdraudēt visus pārējos politiskos sasniegumus.
Simboliski parādot Ukrainas nozīmi ASV ārpolitikā, Obama par galveno pārraugu no ASV puses reformām nozīmēja Baidenu, atzīmē medijs NPR.
Ko Hanters Baidens darīja Ukrainā
Jau 2014. gadā, laikā, kad Džo Baidens uzņēmās politisko un ekonomisko reformu pārrauga lomu no ASV puses, viņa dēls Hanters (attēlā) kļuva par valsts lielākā privātā dabasgāzes uzņēmuma "Burisma" valdes locekli, saņemot ap 50 000 ASV dolāru mēnesī.
Šajā laikā ASV mediji to plaši aprakstīja, cita starpā skaidrojot, vai šajā apstāklī nav saskatāms interešu konflikts. Džo Baidens tolaik noraidīja aizdomas, skaidrojot, ka viņa paša darbības atbilst valdības ētiskajiem noteikumiem, bet viņa dēls ir privātpersona, kas darbojas neatkarīgi, patstāvīgi pieņemot pats savus lēmumus. Vienlaikus Obamas administrācija aktīvi atbalstīja "Burisma" līdzšinējo darbību izmeklēšanu, jo tās īpašnieks Mikola Zločevskis bija ciešs gāztā prezidenta Viktora Janukoviča sabiedrotais un valsti pameta līdz ar aizmukušo prezidentu.
Vai Baideni Ukrainā pārkāpa likumus
Lai gan Tramps un viņa advokāts Rūdijs Džuliāni apgalvo, ka Baideni Ukrainā pārkāpuši likumus, pagaidām no viņu puses nav izskanējuši nekādi pierādījumi, bet vairāki Trampa apgalvojumi apgāzti kā maldinoši.
Džo Baidens par savu darbu, būdams ASV un dažbrīd visu Rietumu pārstāvis Ukrainā vairākkārt saņēma uzslavas. Turklāt tieši viņš spēlēja izšķirošo lomu Ukrainas ģenerālprokurora Viktora Šokina atlaišanā, kuru rietumvalstis kritizēja kā korupcijas piesedzēju, ne apkarotāju.
2016. gada pavasarī Baidens kārtējā vizītē Ukrainā valsts līderiem paziņoja tieši – ja viņi vēlas saņemt valstij tik ļoti nepieciešamo palīdzību kārtējā miljarda ASV dolāru pārskaitījuma veidā, Šokinam jāpazūd, raksta NPR. "Es teicu: "Jūs to nedabūsiet. Aizlidoju pēc sešām stundām. Ja prokurors netiks atlaists, naudu nedabūsiet!" Tas kucesdēls – viņš tika atlaists," vēlāk lepojies Baidens.
Ko Džuliāni grib panākt
Tramps un viņa advokāts Džuliāni (attēlā) apgalvo, ka ģenerālprokurors Šokins atlaists, lai viņš neizmeklētu Hantera Baidena darbības.
Līdz šim publiski nav izskanējis nekas, kas apliecinātu šādu scenāriju. Tas gan nav liedzis Trampa advokātam turpināt apgalvot, ka Baideni pārkāpuši likumus, un viņš pat vairākkārt viesojies Ukrainā, aicinot amatpersonas izmeklēt Baidenu darbības valstī. Viņš savu mērķi pēdējā laikā arī vairākkārt tvītojis un atklājis televīzijas raidījumos. "The Washington Post", atsaucoties uz vairākām Baltā nama amatpersonām, atzīmē, ka viss šis skandāls, tostarp telefonsaruna ar Zelenski, ir tieši Džuliāni pirksts.
Hanters Baidens valdes locekļa amatu dabasgāzes uzņēmumā "Burisma" pameta šajā pavasarī, beidzoties noteiktajam amata termiņam. Viņš arī medijiem norādījis, ka atteicies turpināt darbu, lai gan saņēmis šādu piedāvājumu. Hanters arī skaidrojis, ka izšķirošais apstāklis atteikumam bijusi apziņa, ka viņa amats Ukrainas gāzes kompānijā var traucēt tēva cīņā par ASV prezidenta amatu nākamgad. Viņš arī norādījis, ka jau tobrīd Džuliāni aktīvi darbojies Ukrainā, cenšoties kaut ko atrast.
Tālsaruna
Tomēr impīčmenta procesa uzsākšanas kodols ir paša Trampa saruna ar Zelenski un viņa iespējami izdarītais spiediens uz citas valsts līderi, tādējādi pārkāpjot savas pilnvaras, lai iegūtu personīgu labumu – novāktu no ceļa politisko konkurentu.
Demokrātiskās partijas pārstāvji pieprasījuši redzēt sarunas ieraksta atreferējumu, bet Baltais nams to pagaidām nav publiskojis. Par iespējamajiem pārkāpumiem Senātam 9. septembrī vēstulē, ņemot vērā saņemtu ziņojumu, norādīja ģenerālprokurors izlūkošanas jautājumos Mišels Atkinsons. Sīkākas detaļas par sarunu viņš gan atteicies atklāt. Tramps otrdien deva atļauju publiskot sarunas ierakstu, un tiek sagaidīts, ka tas notiks trešdien.
Impīčments
Otrdienas pēcpusdienā ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi (attēlā) paziņoja par oficiālas impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Kārtība nosaka, ka pēc iespējama nozieguma fiksēšanas ASV Pārstāvju palātā jāiesniedz kongresmeņu sagatavota rezolūcija. Pārstāvju palātas vairākums sagatavo lietas materiālus un lemj par to virzīšanu tālāk skatīšanai Senātā. Tas savukārt izskata lietu, bet prezidentu var atzīt par vainīgu un atstādināt no amata tikai ar vismaz divu trešdaļu klātesošo balsīm.
Ja Senāts Donaldu Trampu atzīs par vainīgu noziegumos, kā arī pirmoreiz ASV vēsturē nobalsos par valsts galvas atstādināšanu no amata, par jauno prezidentu uzreiz kļūtu pašreizējais viceprezidents Maiks Penss. Savukārt, ja impīčmenta procedūras rezultātā amatu zaudētu gan Tramps, gan Penss, ASV vadītāja krēslā sēstos Pārstāvju palātas spīkere.
Penss daudziem Trampa pretiniekiem, iespējams, patiktu vēl mazāk par esošo Baltā nama saimnieku, norāda "Independent". Penss ir abortu, viendzimuma laulību un diskusiju par rasismu pretinieks, kā arī noliedzis klimata pārmaiņu eksistenci, skaidro medijs. Tā kā ASV prezidenta atlaišanai nav precedenta, pagaidām nav skaidrs, vai Penss saņemtu leģitīmu mandātu ieņemt amatu vai sabiedrība varētu pieprasīt jaunu vēlēšanu rīkošanu.
Vēsturē nav atstādināšanas precedentu
ASV vēsturē pret prezidentu tikai divreiz uzsākts impīčments. Pirmoreiz impīčmenta procedūra iedarbināta 1868. gadā pret Endrū Džonsonu, kurš pēc postošā pilsoņkara atcēla no amata Kara ministru, lai gan to nevarēja darīt bez Kongresa piekrišanas. Otro reizi ASV prezidenta impīčmentu Pārstāvju palāta uzsāka pret Bilu Klintonu 1998. gadā par zvēresta pārkāpšana, melojot par seksuālajām attiecībām ar Moniku Levinsku.
Abos gadījumos ASV Pārstāvju palāta atzina, ka lieta ir jāizvērtē Senātam, taču tas apsūdzētos prezidentus atzina par nevainīgiem viņiem inkriminētajos nodarījumos. Daudz netrūka, lai 1974. gadā impīčments tiktu uzsākts pret Ričardu Niksonu par tā dēvēto Votergeitas lietu, kad prezidenta administrācija bija iesaistīta viltus kampaņu, izspiegošanas, sabotāžas un nelegālas ielaušanās organizēšanā pret demokrātu partiju, bet izmeklēšana nesākās, jo prezidents pats atkāpās no amata.
