Foto: DELFI.lt
Terorakta plānošanā apsūdzētā Lietuvas pilsone Egle Kusaite apgalvo, ka nav tikusi piespiesta veikt teroraktu, bet uz viņu izdarīta spiediena dēļ devusi liecības pret teroristu pašnāvnieču vervēšanā apsūdzētiem Čečenijas iedzīvotājiem Apti un Aišatu Magomadoviem, trešdien ziņoja Krievijas laikraksts "Kommersant".

Kusaites nopratināšanas protokols tika nolasīts Maskavas apgabaltiesas sēdē, kurā tiek izskatīta Magomadovu lieta, pēc aizstāvības puses pieprasījuma.

"Kusaites liecības bija ļoti svarīgas, jo jauniete atteicās no saviem sākotnējiem paziņojumiem, saskaņā ar kuriem mani aizstāvamie it kā esot viņu pierunājuši ierasties Krievijā terorakta izdarīšanai," laikrakstam pavēstīja Magomadovu advokāts Musa Hadisovs.

Viņš sacīja, ka Kusaite atkārtotā nopratināšanā ne vien noliedza to, ka Apti Magomadovs un viņa māsa Aišata mudinājuši viņu uz terorakta izdarīšanu, bet arī paziņoja, ka Lietuvas izmeklētāji piespieduši viņu sniegt liecības pret abiem čečeniem.

Hadisovs arī atzīmēja protokolā minēto atzinumu, ka izmeklētāji pirmajās nopratināšanās piespieduši Kusaiti iedzert tabletes, kuras viņa uzskata par iespējamiem psihotropiskiem līdzekļiem. "Viņa arī apgalvo, ka izmeklētāji pieprasījuši viņai parakstīt vajadzīgās liecības, solot tādā gadījumā panākt labvēlīgu spriedumu Magomadoviem," sacīja Hadisovs.

"Kommersant" uzsvēra, ka Kusaite pēc atteikšanās no agrāk sniegtām atzīšanās liecībām Lietuvā tika atbrīvota no apcietinājuma.

Hadisovs pauda pārliecību par to, ka Kusaites liecības liek apšaubīt izmeklēšanas apgalvojumus, ka Magomadovi aicinājuši Kusaiti izdarīt teroraktu.

Magomadovus 2010.gada janvārī Piemaskavā aizturēja Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieki. Viņi tiek apsūdzēti pēc Krievijas Kriminālkodeksa pantiem par nelikumīga bruņota formējuma organizēšanu un dalību tajā un par teroristiskas darbības veicināšanu.

Izmeklētāji uzskata, ka Apti Magomadovs 2009.gadā Čečenijā brīvprātīgi iestājies nelikumīgā bruņotā formējumā, kas bijis Doku Umarova vadītā grupējuma "Kaukāza emirāts" sastāvā, kā arī atlasījis un sagatavojis sievietes teroraktu veikšanai. Par vienu no teroristēm pašnāvniecēm viņš esot mēģinājis izmantot Kusaiti, ar kuru iepazinies internetā.

Jau vēstīts, ka 22 gadus vecā lietuviete Egle Kusaite, kas tiek apsūdzēta plānos sarīkot teroraktu Krievijas armijas bāzē Čečenijā, pēc vairāk nekā deviņu mēnešu ilgas atrašanās apcietinājumā pašlaik ir atbrīvota pret parakstu par neizbraukšanu no valsts.

Kad Kusaite 2009.gada oktobra beigās mēģināja doties uz Krieviju, viņa tika aizturēta.

Kusaite tiek turēta aizdomās par organizētas grupas veidošanu terorakta īstenošanai un gatavošanos uzspridzināties stratēģiski svarīgā objektā Čečenijā. Viņa savu vainu noliedz un apgalvo, ka viņu iesaistīt terorismā mēģināja Lietuvas Valsts drošības departamenta aģenti un lieta esot safabricēta.

Kusaite pēc aizturēšanas deviņus mēnešus atradās apcietinājumā, līdz 2010.gada augustā tiesa mainīja drošības līdzekli, nosakot viņai ceļošanas ierobežojumus. Kusaite ir parakstījusies par neizbraukšanu no valsts, viņai atņemti personu apliecinošie dokumenti un regulāri jāreģistrējas policijā.

Viļņas apgabaltiesa šī gada 21.aprīlī noteica Kusaitei drošības līdzekli - trīs mēnešu apcietinājumu, bet Lietuvas Apelāciju tiesa 10.maijā atzina šo drošības līdzekli par nepamatotu un nolēma, ka viņa jāatbrīvo no apcietinājuma.

Apsūdzībā apgalvots, ka Kusaite savulaik draudzējusies ar čečenu, kurš dzīvoja Klaipēdā, bet vēlāk atgriezās dzimtenē un tur gāja bojā, un viņa vēlējusies sarīkot teroraktu, lai atriebtu sava drauga nāvi.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra pērn 11.jūnijā paziņoja, ka Lietuvas pilsone Egle Kusaite pati ir apstiprinājusi savu nodomu doties uz Krieviju un uzspridzināties pie kādas armijas bāzes Čečenijā. Tomēr vēlāk sieviete apgalvoja, ka savu vainu neatzīst un Lietuvas varas iestādes ir sagrozījušas viņas liecību.

Kusaites ģimene uzstāj, ka viņas sākotnējā atzīšanās par gatavošanos terorakta veikšanai panākta ar vardarbīgām metodēm, jo visas liecības iegūtas, Kusaiti nopratinot bez viņas advokāta klātbūtnes un izmantojot psiholoģisku un fizisku vardarbību. Turklāt sievieti pērn aprīlī Ģenerālprokuratūras aizturēšanas telpās bez advokāta vai Lietuvas pārstāvju klātbūtnes esot nopratinājuši Krievijas varas institūciju pārstāvji.

Kusaite tiek apsūdzēta par sakaru dibināšanu ar islāmistu grupējumiem Krievijā laika posmā no 2009.gada jūnija līdz oktobrim. Prokuratūras apkopotā informācija liecina, ka no šiem grupējumiem viņa saņēmusi apmācību par sprāgstvielu sagatavošanu, kā arī aicinājumu doties uz Krieviju un 500 ASV dolārus ceļa naudai, kā arī izgatavojusi Lietuvas pilsoņa pasi un saņēmusi vīzu.

Ja viņa tiks atzīta par vainīgu šajos noziegumos, Kusaitei draud mūža ieslodzījums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!