PTC Ņujorkā jau kopš tā uzbūvēšanas bija gan ASV varas simbols, gan viens no lielvalsts ienaidnieku iekārotākajiem mērķiem. Būdami tik pat zīmīgi kā Eifelis Parīzē, slavenie dvīņu torņi bija redzami visās pastkartītēs un filmās par Ņujorku, kā arī attēloti ikreiz, kad nepieciešams ilustrēt Rietumu politiku un vērtības. Līdzīgi objekti arī citviet pasaulē guvuši teroristu uzmanību.
Portāls "Delfi" iepazīstina ar desmit no pēdējo divdesmit gadu laikā plānotajiem teroraktiem, kas kādu iemeslu dēļ nav līdz galam īstenojušies, tā arī nepiepildot noziedznieku sapņus un mērķus:
Pirms divdesmit gadiem parastā piektdienas darba dienā pulksten 12:17 PTC pagrabā atskanēja sprādziens, kam sekoja biezu dūmu mākonis, kurš strauji izplatījās pa visu ēku. Tikai nepilnas piecpadsmit minūtes iepriekš Kuveitā dzimušais pakistānietis Ramzi Jusefs un jordānietis Ijāds Ismoils divus stāvus zem zemes dvīņu torņu autostāvvietā novietoja mikroautobusiņu, kurā bija uzstādīta 680 kilogramus smaga karbamīda nitrāta-ūdeņraža gāzes bumba.
Sprādzienā bojā gāja seši cilvēki, bet vēl aptuveni 1050 guva dažāda veida ievainojumus. Momentāni tika caursisti ēkas piecu apakšzemes stāvu dzelzsbetona pārsegumi, divos no tiem aptuveni 30 metru rādiusā. Tāpat tika pārrauta elektrības piegāde PTC, kā arī vairākām citām ēkām, un appludināti rezerves ģeneratori, liedzot drīzu elektrības piegādes atjaunošanu. Tā kā abi torņi kalpoja arī kā tuvākā reģiona televīzijas un radio signāla pārraidītāji, tad arī tie uz vairāk nekā nedēļu bija atslēgti.
Sākotnējie teroristu plāni gan daudz vērienīgāki. Ja mikroautobuss ar bumbu būtu bijis novietots nedaudz tuvāk vienam no Ziemeļu ēkas nesošajiem balstiem, iespējams, būtu piepildījies teroristu plāns ēku sagraut tā, lai tā uzgāztos otram tornim. Visai utopisks sākotnējais plāns paredzēja pat 250 000 cilvēku nogalināšanu. Iespējams, galvenais terorakta plānotājs Jusefs nemaz nepieļāva citu scenāriju, jo citādi spridzeklis būtu detonēts daudz agrāk pa dienu, kad garāžās atrodas vairāk cilvēku.
Jau pāris stundas pēc sprādziena galvenais terorakta plānotājs bija ceļā uz Pakistānu. Divus gadus vēlāk viņu noķēra un nogādāja ASV, taču līdz tam viņš paguva plānot un realizēt vēl vairākus teroraktus.
Vēl 1993. gadā viņš neveiksmīgi centās nogalināt Pakistānas premjerministru, vēlāk veica neveiksmīgu Izraēlas vēstniecības spridzināšanu Taizemē. Tā paša gada jūnijā viņš piedalījās šiītu svētnīcas spridzināšanā Irānā, kuras laikā nogalināja 26, bet ievainoja ap 200 cilvēkus.
1994. viņš uzsāka darbu pie tā saucamā "Bojinka" plāna. Tas ietvēra pāvesta Jāņa Pāvila II slepkavību Filipīnu vizītes laikā un bumbu uzstādīšanu vairākās no Bangkokas izlidojošās lidmašīnās. No visa plāna gan izdevās realizēt tikai vienas lidmašīnas spridzināšanu, kurā spridzeklis izrādījās par vāju, lai nodarītu visaptverošus postījumus, taču bojā gāja viens cilvēks un vēl desmit tika ievainoti. Pārējā realizēšanu izjauca Jusefa dzīvesvietā izcēlies ugunsgrēks, kā dēļ viņam uz pēdām nonāca policija.
Vēl īsi pirms apcietināšanas viņš vēlējās uzspridzināt divas uz ASV lidojošas lidmašīnas, tajās ievietojot koferus ar sprāgstvielām, bet tas neizdevās, jo viņa pārinieks Istaikve Parkers nobijās un viņam sameloja, ka lidostā bijusi pārāk liela kontrole.
Vēlāk Parkers Jusevu nodeva ASV specdienestiem, pats par to saņemot divus miljonus ASV dolāru. Patlaban neveiksmīgais terorists atrodas ieslodzījumā ASV, kur izcieš piespriestos 240 gadus par PTC spridzināšanu un mūža ieslodzījumu par "Bojinkas" plāna laikā nogalināto lidmašīnas pasažieri. Kopš 2006. gada terorists esot pievērsies kristietībai, nodzinis bārdu un sācis ēst cūkgaļu.
Drīz pēc PTC spridzināšanas - 1993. gada beigās - vajadzēja sākties teroraktu sērijai, kuras laikā tiktu iznīcinātas simboliskas un plaši pazīstamas vietas gan Ņujorkā, gan citviet ASV. Pēc plāna bija jāiet bojā tūkstošiem cilvēku un ASV jāsākas vispārējam haosam un bailēm.
Teroraktu sērijas galvenais plānotājs bija aklais Ēģiptes teroristu organizācijas "Islāma grupa" līderis Omārs Abdel-Rāmans. Viņš tiek uzskatīts arī par vienu no 1993. gada PTC spridzināšanas netiešajiem iedvesmotājiem, kā arī turpmāko teroraktu plānotāju. Starp spridzināmajiem objektiem bija ANO galvenā mītne Ņujorkā, Linkolna un Holandes tuneļi zem Hudzonas upes, kā arī Džordža Vašingtona tilts un FIB galvenais birojs. Plānos ietilpa arī patlaban apcietinātā Ēģiptes bijušā līdera Hosni Mubaraka un ASV senatora Alfonsa M. D'Amato nogalināšana.
Plānojot teroraktus, visi objekti tik rūpīgi izpētīti gan no iekšienes, gan ārienes, zīmēti plāni un izvietotas novērošanas kameras. Grupas ieceres izjaucas FIB informatora iefiltrēšanās, kā dēļ galvenie sazvērnieki 1993. gada 1. oktobrī tika apcietināti un vēlāk notiesāti uz laiku no 25 gadiem līdz mūža ieslodzījumam. Tāpat tika atklāts, ka uzbrukumu plānošanu atbalstījuši arī Sudānas diplomāti.
Lai gan teroraktu realizēšana Ņujorkā tika laicīgi izjaukta, 2008. gada oktobrī un novembrī pēc līdzīga plāna tika īstenota virkne teroraktu Indijas lielākajā pilsētā Mumbajā.
Mumbajas teroraktu plānotāji iepriekš esot studējuši Ņujorkas plānus un paņēmienus, lai tos realizētu savu mērķu īstenošanai. Ar 164 cilvēku nogalināšanu un aptuveni 310 ievainošanu organizācija "Lashkar-e-taiba" vēlējusies pievērst uzmanību Kašmiras reģiona problēmai. Vēlāk Pakistānas valdība atzinusi, ka arī tās specdienests palīdzējis teroraktu organizētājiem.
Ar "Al Qaeda" aktivitātēm ASV saistītais tā saucamais Vudgrīnas plāns paredzēja nogalināt tūkstošiem cilvēku, Londonas metro izplatot indīgo ricīna gāzi. Lai gan ricīns tā arī netika uziets, kopumā tika aizturēti seši cilvēki un atrasta laboratorija, kurā bija notikuši mēģinājumi indīgo gāzi iegūt.
Iespējamie draudi noplūda žurnālistu vidē, maldīgi pavēstot, ka ricīna gāze ir atrasta. Līdz ar to presē parādījās paziņojumi norādot, ka teroristi vēlējušies nogalināt simtiem tūkstošus un šāda iespējamība novērsta tikai pēdējā brīdī.
Vienīgais apcietinātais šajā gadījumā gan bija tikai Kamels Burgass, kurš saņēma 17 gadu cietumsodu par teroristisku darbību plānošanu, izmantojot sprādzienbīstamas vielas vai indes. Viņa vienīgā motivācija bijusi protests pret Lielbritānijas iesaistīšanos Irākas karā.
Par galveno pamatojumu apsūdzībai kalpoja viņa pieraksti par ricīna, cianīda un botulīna izgatavošanu. Tāpat viņš saņēma mūža ieslodzījumu par kāda policista nogalināšanu, kad tas viņu ieradies aizturēt. Visi pārējie apsūdzētie tika atbrīvoti.
Taileras pilsētiņā Teksasā, ASV 2003. gada aprīlī tika aizturēti trīs cilvēki par plāniem gāzt pastāvošo valsts iekārtu un nodrošināt baltās rases pārākumu. Pie Viljama Krara, viņa civilsievas un Edvarda Feltusa tika atrasta spēcīga cianīda gāzes bumba, aptuveni simts cita veida sprāgstvielas, ložmetēji, viena šautene un milzīgs daudzums munīcijas. Tāpat tika konfiscēts milzīgs ķīmisko vielu daudzums, tostarp nātrija cianīds, sālsskābe, slāpekļskābe un etiķskābe.
Feltus dienēja vietējā armijas daļā, bet Krars nodarbojās ar dažādu bumbu un ieroču detaļu nelegālu tirdzniecību un izgatavošanu dažādām pret valdību vērstām pagrīdes organizācijām. Krars bija nonācis policijas redzeslokā jau 1995. gadā par plāniem spridzināt valdības ēkas, bet tā arī netika apsūdzēts.
Kopš 2001. septembra notikumiem iekšējā izlūkošana bija koncentrējusies uz Tuvo Austrumu teroristu darbībām, taču mazā organizācija par sevi nejauši atgādināja pati.
Krars pa pastu nosūtīja Feltusam iepakojumu ar viltotām dzimšanas apliecībām, kā arī ANO Starptautisko miera uzturēšanas spēku un ASV Aizsardzība izlūkošanas aģentūras darbinieku identifikācijas kartes. Pasta kļūdas dēļ gan iepakojums nonāca pavisam citā adresē, bet sūtījuma saņēmējs aizdomīgā satura dēļ izsauca policiju.
Nigērijas pilsonis Umars Faruks Abdulmutallabs 2010. gada pirmajos Ziemassvētkos ar apakšbiksēs paslēptām sprāgstvielām mēģināja uzspridzināt ASV pasažieru lidmašīnu. Viņš Amsterdamā iekļuva lidsabiedrības "Northwest Airlines" lidmašīnā, kas devās uz Detroitu un neilgi pirms nosēšanās mēģināja lidmašīnu uzspridzināt. Citiem pasažieriem un lidmašīnas apkalpei terorista plānus gan izdevās izjaukt.
Lidmašīnā atradās 279 pasažieri un 11 apkalpes locekļi. Par terorismu saistītos apsūdzības punktos, tostarp arī par centieniem pielietot masu iznīcināšanas ieroci viņam piespriests mūža ieslodzījums.
Par tobrīd 23 gadus vecā Nigērieša savervēšanu, nodrošināšanu ar sprāgstvielām un apmācību atbildību tūlīt pēc notikušā uzņēmās teroristiskā organizācija "Al Qaeda".
Abdulmutallabs nebūt nav uzaudzis nabadzīgā Nigērijas ciematiņā. Viņš ir jaunākais no 16 baņķiera Aladži Umaru Mutallaba bērniem no otrās sievas. Mutallabs tiek uzskatīts par vienu no Āfrikas bagātākajiem cilvēkiem, taču jaunajam pēcnācējam tēva dzīve šķitusi pārāk amorāla un "pret-islāmiska". Viņš kaismīgi nodevies islāma studijām, kā dēļ viņš drīz vien nonācis teroristisko organizāciju redzeslokā.
Teroristiskā organizācija "Al Qaeda" 2010. gadā bija ieplānojusi plaša mēroga "komando stila" teroraktus, kas aptvertu Lielbritāniju, Franciju un Vāciju. Informāciju par šādu plānu plašāka publika uzzināja 2010. gadā. Līdz ar aizdomām par Osama bin Ladena iesaisti plāna organizēšanā pastiprinājās bezpilota lidmašīnu uzlidojumi dažādiem objektiem Palestīnas teritorijā.
Par plāniem izlūkošanas aģentūras nejauši uzzināja, pratinot kādu Vācijā no Kabulas ieceļojušu Palestīnā apmācītu Uzbekistānas islāmistu kustības kaujinieku, kurš jau iepriekš bija ieguvis Vācijas pilsonību. ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas varas iestādēm sadarbojoties tika noskaidrots, ka kopumā vairāki desmiti to pilsoņi, tiek vervēti vienā no Hamburgas mošejām un vēlāk apmācīti Pakistānā. Tur tiem savukārt tiek mācīts, kā uzbrukt dažādiem objektiem, izmantojot līdzīgu taktiku, kāda reiz pielietota 2008. gadā Mumbajā.
Pēc šīs informācijas noskaidrošanas tika ievērojami palielināti bezpilota lidaparātu uzlidojumi dažādiem aizdomīgiem objektiem galvenokārt Pakistānas teritorijā. Vairākos no tiem bojāgājušie vēlāk atpazīsti kā Vācijas un Lielbritānijas pilsoņi.
2006. gada 31. jūlijā divi cilvēki divos dažādos Vācijas reģionālajos vilcienos ievietoja čemodānus ar spridzekļiem, kuriem sprādziena gadījumā bija jāizraisa vilciena katastrofas, kurās ietu bojā simtiem cilvēku. Bumbas gan nesprāga, kam par galveno iemeslu tika minēta to nemākulīgi veidotā konstrukcija.
Jau drīz pēc notikušā Vācijas varas iestādes atklāja, ka pie tā īstenošanas vainojama teroristu organizācija. Noziegumu bija pastrādājuši divi pavisam jauni teroristi - 21 gadus vecais Jozefs Muhameds El Hadždibs un 20 gadus vecais Džihāds Hamads. Vēlāk tika atklāta viņu saistība ar palestīniešu organizācijas "Fatah" Libānas atzaru.
Bumbu plānus jaunie teroristi bija aizguvuši internetā, un dažādi to risinājumi tika improvizēti, kas arī noveda pie kļūdām to detonēšanā. Bumbas sastāvēja no propāna gāzes bunduļiem, degvielas un detonatoriem. Lai gan detonatori paši par sevi nostrādāja, taču tiem neizdevās iedarbināt pārējo spridzekli.
Konkrētie aizdomās turamie tika atrasti, salīdzinot atstātos DNS paraugus uz čemodāniem un dažādās propāna iegādes vietā atstātajiem čekiem līdz izdevās atrast sakritību. Veikala novērošanas kamerā arī tika sazīmēti divi galvenie nozieguma īstenotāji.
No Lielbritānijas ieceļojušais tās pilsonis Dirēns Barots vēl pirms 2001. gada PTC teroraktiem, iespējams, sadarbībā ar teroristu organizāciju "Al Qaeda" bija sācis plānot teroraktu virkni. Tās laikā bija paredzēts uzspridzinātu vairākus galvenokārt ar finansēm saistītus objektus ASV un Lielbritānijā. Ilgo plānošanas gadu laikā viņš bija ieguvis arī vairākus domubiedrus.
Galvenie pierādījumi pret aizturētajiem saturēja video ierakstus, fotogrāfijas un smalkus aprakstus potenciāli spridzināmajiem objektiem. To vidū bija Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ēkas Vašingtonā, Ņujorkas biržas ēkā un "Citigroup" galvenā mītne Ņujorkā, "Prudential Financial" vadības centrs Ņuarkā, Ņūdžersijā, kā arī Londonas metro. Vairākas ēkas Barots bija filmējis, bet vēlāk videomateriālu iemontējis pa vidu filmā "Cietais rieksts".
Lai gan tika atrasti apraksti gan pašiem objektiem, gan scenārijiem to spridzināšanai, eksperti ir visai skeptiski par to, vai kāds no šiem plāniem patiešām bija realizējams. Viens no tādiem (lai gan netiek norādīts, kuras ēkas spridzināšanai) paredzēja noīrēt trīs limuzīnus, kurus pēcāk piepildītu ar brīvi nopērkamajiem gāzes baloniem un tad iebraukt ēkas apakšzemes stāvvietā. Limuzīni izvēlēti ietilpības dēļ, jo smagie auto nevarētu iebraukt autostāvvietā. Eksperti gan norāda, ka vēl nekad neviena standarta gāzes balonu eksplozija nav bijusi pietiekama, lai nojauktu ēku.
Cits plāns paredzēja uzspridzināt Londonas metro brīdī, kad tas atrodas zem Temzas upes, panākot tuneļu applūšanu. Šāds scenārijs daudziem šķiet utopisks pat tādā gadījumā, ja viss vilciens būtu pildīts vienām vienīgām sprāgstvielām.
Pēc 2001. gada 11. septembra grupiņa teroraktu plānošanu atlika uz nenoteiktu laiku. Turklāt izrādījās, ka grupai bez savāktajiem izpētes materiāliem un fantāzijām par to, kā kas jāspridzina, nekas vairāk nebija.. Četrpadsmit cilvēku grupa tika apcietināta Lielbritānijā Lūtonā, bet Barots tika saņemts ciet Londonā bārddziņa salonā.
Tikai pāris mēnešus pēc tam, kad Osamas bin Ladena biedri bija sagrāvuši pasaules Tirdzniecības centra ēkas - 2001. gada 22. decembrī - "American Airlines" pasažieru lainerī "Boing 767", kurš lidoja no Parīzes uz Maiami notika jauns terorakta mēģinājums. 197 pasažieri un lidmašīnas komanda gan tika cauri ar izbīli.
Lidmašīna vēl atradās virs Atlantijas okeāna, kad islāma fundamentālists Ričards Reids centās detonēt vienu no spridzekļiem, kas bija iemontēts viņa apavos. Pasažieri neilgi pēc maltītes pasniegšanas sūdzējās par dūmu smaku un stjuarte pamanīja, ka Reids cenšas aizšķilt sērkociņu. Pēc norādījuma, ka smēķēt ir aizliegts, viņš apsolīja to nedarīt.
Pēc brīža stjuarte pamanīja, ka Reids savā vietā ir sakumpis uz priekšu un kaut ko aktīvi dara. Viņš pēc uzrunāšanas parādīja savu atārdīto kurpi un no tās ārā nākošo degli, kā arī aizdedza sērkociņu. Stjuarte iekliedzās un palīgā piesteidzās arī cita stjuarte un pasažieri.
Viņi pa visiem ar drošības jostu, plastmasas rokudzelžu un elektrības kabeļu palīdzību teju divus metrus garo Lielbritānijas pilsoni veiksmīgi noturēja viņa vietā un neļāva spridzekļa aktivizēšanu. Kāds ārsts viņam injicēja nomierinošo līdzekli diazepāmu, kas teroristu iemidzināja līdz pat viņa arestam.
Vēlāk tika atklāts, ka katrā kurpē bijis pietiekami daudz sprāgstvielu, lai lidmašīnas korpusā izspridzinātu caurumu. Viņš tika notiesāts uz mūžu augstākās drošības pakāpes cietumā.
Par pašmāju lielāko teroristisko aktu var uzskatīt organizācijas "Pērkoņkrusts" biedru mēģinājumu uzspridzināt Uzvaras pieminekli. Viņi vairāku gadu laikā to bija centušies darīt vairākkārt, taču tikai 1997.gada 6. jūnijā tam nodarīja reālu kaitējumu.
Vēl pirms sprāgstvielu pienācīgas sagatavošanas notika negaidīts sprādziens, kurā gāja bojā arī divi organizācijas biedri, tostarp arī spridzināšanas idejas tēvs un organizācijas līderis Valdis Raups. Lai gan mērķis bija sagraut pašu pieminekli, sprādziens izrādījās pārāk neefektīvs, lai kaitētu pamatīgajai dzelzsbetona konstrukcijai. Tā vietā tika norauti vien dekoratīvie paneļi un atsegta visai pamatīgā dzelzsbetona konstrukcija.
Organizācijas izveidojās jau 1995. gada beigās, kad grupa jauniešu atšķēlās no Jāņa Rības vadītās aizsargu organizācijas. Sākotnēji to vadīja Raups, bet pēc viņa bojāejas vadību pārņēma Juris Rečs, kurš pats piedalījās pieminekļa spridzināšanā Pēc neveiksmīgā mēģinājuma, Rečs teju divus gadus līdz par 2000. gada maijam slēpās mežos.
Kopumā tiesas priekšā par Uzvaras pieminekļa spridzināšanu stājās 10 cilvēki. Viņi saņēma dažādus sodus, sākot ar nosacītiem un beidzot ar reālu brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.