Pirmās Krievijas aviobumbas Izjumā krita uz daudzstāvu dzīvojamām mājām un tikai pēc tam sākās uzlidojumi militāriem un stratēģiskiem objektiem, intervijā portālam "Delfi" par kara sākumu stāsta šīs Ukrainas apmēriem nelielās pilsētas vietējā laikraksta žurnālists.
Miera laikos aptuveni 51 tūkstoša apdzīvotā Harkivas apgabala pilsēta Izjuma pēdējās dienās armijas ziņojumos un medijos tiek pieminēta kā viena no karstāko kauju vietām. Pilsēta atrodas uz svarīgas satiksmes maģistrāles, kas savieno Harkivu ar Doņeckas apgabalu un Krieviju, un tagad Krievijas spēki no okupētās Izjumas cenšas virzīties tālāk Slovjanskas un Kramatorskas virzienā.
Viņa balss telefonā skan smagi un drūmi, tomēr viņam neesot ne mazāko šaubu, ka Ukraina šajā karā uzvarēs: "Jautājums tikai, ar kādiem upuriem un cik daudz laika tas prasīs."
Ar Konstantīnu Tarasjuku (tas ir viņa pseidonīms) tikāmies pirms dažiem gadiem "Delfi" redakcijā Rīgā, kad viņš Ukrainas mediju un akadēmisko aprindu pārstāvju grupas sastāvā viesojās Latvijā. Viņa tolaik dāvinātais ledusskapja magnēts ar Izjumas ģerboni – trīs vīnogu ķekariem uz dzeltena vairoga – palīdzēja Izjumas vārdu noglabāt atmiņā un piezvanīt tagad, kad pilsētas vārds sāka biežāk izskanēt ziņās.
