'The New York Times': Eimija Vainhausa, Anderss Bērings – Breivīks un pazudinošie ideāli
Foto: AFP/Scanpix

27 gadu vecumā mirušās dziedātājas Eimijas Vainhausas un norvēģu terorista Andersa Bēringa – Breivīka uzvedībā autors atrod "kopīgu iezīmi: spēcīgas un galu galā destruktīvas rūpes par ideāliem vai arhetipiem".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kembridžas universitātes pasniedzējs Endijs Martins publikācijā filozofiski noskaņotiem laikraksta "The New York Times" lasītājiem piedāvā savu viedokli par dziļām kopsakarībām starp pēdējā laika skaļajiem notikumiem - britu dziedātājas Eimijas Vainhausas nāvi un norvēģa Bēringa - Breivīka sarīkoto teroraktu jauniešu nometnē Oslo.

Vainhausas un terorista Bēringa - Breivīka uzvedībā viņš saredz "kopīgu iezīmi: spēcīgu un gala galā destruktīvu norūpēšanos par ideāliem vai arhetipiem".

Savas domas skaidrošanai, Martins - atsaucoties uz socioloģijas tēva Emīla Dirkheima, tā saucamo, pašnāvības teoriju un jēdzienu "anomija" - stāvokli pirms pašnāvības, kurā cilvēks nonāk, kad viņam nav skaidras sabiedrības normas, kad cilvēks saskaras ar tiesisko un tikumisko vakuumu, - ievieš jēdzienu "hipernomija".

Vainhausas daiļradē un uzvedībā šī kvalitāte, autoraprāt, izpaudās tā, ka dziedātājai bija "paradums vainot sevi", turklāt paškritika, kā likums, bija "mērķēta uz viņas ķermeni". "Pašiznīcināšanos viņas gadījumā varēja izsaukt pārāk augsta skaistuma normas latiņa, kurai, viņasprāt, viņa neatbilda... Spriežot pēc viņas dziesmām, viņa dažkārt par sevi domāja, kā par neveiksminieci... Šajā ziņā var teikt, ka viņa nodziedājās līdz nāvei."

Polemizējot ar Naomi Volfu, kura savā grāmatā "Skaistuma mīts" sasaista "apsēstību ar noteiktām ārējā izskata normām" ar "vēlīno kapitālismu", Martins norāda uz "dziļām evolūcijas saknēm (..) jūtībā pret ārējo izskatu".

Viņš uzskata, ka avots šai jūtībai būtu jāmeklē dzimumu nošķiršanas faktā. "Instinktīvs jūtīgums pret ārējā izskata lietām un cilvēkiem ir ielikta mūsu gēnos - ģenētiskā līmenī. Mēs neesam izmiruši, cita starpā, arī diskriminācijas dēļ. Bet, līdzīgi kā ar daudzām citām prasmēm, kurām pateicoties mēs izdzīvojam, diskriminācija - tās galējā absolūtismā - var nogalināt. Tā var nogalināt vienu cilvēku, un tā var nogalināt daudzus," uzsver autors, pārejot pie Norvēģijas slaktiņa komentēšanas.

Andersam Bēringam - Breivīkam, uzskata Martins, raksturīga "izslēdzošā" loģika, saskaņā ar kuru jānodrošina Eiropas "tīrība", nodrošinoties pret "svešām kultūrām", tostarp islāmu. Bēringa - Breivīka argumentus par "nepieciešamo spēku" viņš piedāvā izprast, meklējot "grēkāzi" franču filozofa Renē Žirara teorijā.

"Pastāv skaidra atšķirība starp mūsu šķietamo dažādību un ieciklēšanos uz rūpēm par izskatu vai tā idealizāciju. Ja Eimija Vainhausa, pārmēru aizrāvusies ar normām, savu kritisko attieksmi pavērsa pret sevi pašu, tad Bērings - Breivīks to piemēroja pret faktiski pilnīgi visiem, izņemot sevi - ar ārprātīgi postošām sekām. Ir skaidrs, ka Bērings - Breivīks, atšķirībā no, tā sauktajiem, "sērijveida slepkavām" pat domās nepieļāva iespēju atņemt sev dzīvību.

Viena sevi ienīda, otru, visticamāk, var vainot neveselīgā sevis mīlestībā. Bet, viņi abi, izskatās, ir cietuši no hipernomijas," noslēdz Martins.

Kā ziņots, skandalozā britu dziedātāja Eimija Vainhausa sestdien, 23. jūlijā, atrasta mirusi savā mājā Kemendā, Londonas ziemeļos.

27 gadus vecās dziedātājas nāves iemeslu policija vēl noskaidro. Tomēr, kā norāda ārvalstu mediji, dziedātāja visas savas karjeras laikā neveiksmīgi cīnījās ar narkotiku un alkohola atkarību.

Jau vēstīts, ka 32 gadus vecais Norvēģijas pavalstnieks Anderss Bērings - Breivīks piektdien 22. jūlijā sarīkoja sprādzienu valsts galvaspilsētas Oslo centrā, kurā gāja bojā astoņi cilvēki un vēlāk Utejas salā nošāva 68 Norvēģijas valdošās Darba partijas jauniešu vasaras nometnes dalībniekus.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form