Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā rit jau ceturto mēnesi, tikmēr gaismā turpina nākt arvien jaunas liecības par okupantu pastrādātajiem kara noziegumiem un aculiecinieku stāsti par piedzīvoto Kijivas apgabalā, kuru no iebrucējiem izdevās atbrīvot aprīļa sākumā.

Mēnesi pēc atbrīvošanas Kijivas piepilsētas Buča, Irpiņa, Makarivka un Andrijivka ir kā nosētas ar krievu armijas okupācijas perioda nežēlīgajām liecībām, 26. maijā publicētā reportāžā, ziņo "Euronews". Tās ir ložu sacaurumotas automašīnas un žogi, uzartas ielas un sagrautas ēkas.

Irpiņā "Eronews" žurnāliste Valērija Gauraita sastapa 29 gadus vecu celtnieku Oleksandru Tomilko, kurš stāsta, ka ir "laimīgi izdzīvojušais" un joprojām nesaprot, kā viņam ir izdevies palikt dzīvam.

"Viņi savāca mūs no slēptuvēm, nostādīja mūs pie mājas uz ceļiem un izģērba. Tos, kuriem bija cietuma tipa tetovējumi, nogalināja uzreiz," stāsta Oleksandrs. Viņi likuši Oleksandram skriet mežā un teikuši: "Skrien, skrien, m****, tad paliksi dzīvs." Oleksandram ar sasietām rokām un šāvienu pavadībā izdevies laimīgi izbēgt no okupantiem. Taču viņa draugam Saņam veiksme tik ļoti neuzsmaidīja – viņš nošauts uzreiz pie mājas tieši savā dzimšanas dienā.

Kijivas priekšpilsētā Andrijivkā uz ielām redzamas bombardēšanas sekas. Nepārbaudīti objekti, kuri var būt mīnēti, ir atzīmēti ar uzkrāsotām jautājuma zīmēm. Žurnālistes ierašanās brīdī varasiestādes ziņoja par 40 atrastiem nogalinātajiem, no kuriem tikai seši ir pārapbedīti vietējā kapsētā. Līķi ekshumēti no dārziem, kur tos apglabājuši tuvinieki.

"Tā nav armija! Tie ir zvēri!" stāsta Mikola Kravčeņa, kura dēlu Juriju krievi nošāva pie viņa mājas. "Armija neuzbrūk bērniem un vecmāmiņām. Ar ko viņi karo? Blandās apkārt, šauj pa mājām. Savāc visu, ko iegribās. Atnāca okupanti, izveda dēlu un viņa sievu no mājas. Pielika automātus pie galvas. Vedekla sāka lūgties, lai palaiž, viņai ir divi bērni. Viņu palaida, bet dēlu izveda aiz žoga un nošāva kopā ar kaimiņu," atstāsta Mikola.

Kijivas pirekšpilsētā Borodjankā žurnāliste aprunājās ar Oleksandru, kurš kā brīvprātīgais piedalās gruvešu novākšanā. Viņš stāsta, ka nedēļas laikā sabombardēto ēku drupās atradis 18 līķus.

"Te es atradu bērnu kopā ar vecākiem," ar rokām norādot uz gruvešiem, stāsta Oleksandrs. "Bet šeit, vecmāmiņu," viņš turpina. Pārsvarā atrasti gados veci cilvēki, visbiežāk sievietes. "Tādu, lūk, dāvanu, mums sarūpējuši mūsu krievu "brāļi"," nopūšas Oleksandrs.

Kijivas apgabala policijas vadītājs Andrijs Ņebitovs atzīst, ka jaunas liecības par nevainīgu cilviliedzīvotāju slepkavībām tiek atklātas joprojām.

"Upuri nebija ne bruņoti, ne piederīgi Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Viņus vienkārši nogalināja uz ielas, mājās. Tas ir pretrunā visām starptautiskajām normām," viņš komentē, piedaloties līķu ekshumācijā un pierādījumu fiksēšanā.

Izplatīts okupantu varas paušanas un kontroles līdzeklis bijusi grupveida izvarošana, nereti citu cilvēku klātbūtnē, stāsta cilvēktiesību aizstāve Larisa Deņisenko.

"Māti un meitu izvaroja trīs dienas aculiecinieku klātbūtnē. Lai viņas nevarētu pretoties, viņām salauza abas rokas," Larisa stāsta par divām sievietēm, kas vērsušās pie viņas pēc palīdzības.

Bučā žurnāliste sastapa Tetjanu Šikaru, 20 gadus jaunu meiteni, kuras acu priekšā nogalināta viņas māte. Sievieti no attāluma nogalinājis snaiperis, kad meitene kopā ar mammu un tēti devusies pie vecmāmiņas.

"Es nevēlos klusēt. Es vēlos, lai cilvēki pasaulē uzzina, ko ir nodarījusi krievu armija manai mātei un visiem citiem. Vēlos, lai noziegumi tiktu izmeklēti un tiktu panākts taisnīgums," skaidro meitene.

Sižetā izskan zvērību liecības no cilvēkiem, kuru tuvinieki nošauti, sabraukti ar tanku, izvaroti un sadedzināti. Tāda ir realitāte, kas nāk gaismā pēc Kijivas apgabala atbrīvošanas. Kijivas priekšpilsētās jau fiksēti vairāk nekā 11 000 kara noziegumu, kas tiek izmeklēti.

Pilnu "Euronews" filmu var noskatīties šeit.

Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!