Tiesa atzīst pedofilu Ditrū par vainīgu

Ditrū, kurš atzīts par vainīgu 17 gadus vecās Anas Maršalas un 19 gadus vecās Ēfjes Labrekas noslepkavošanā, par pastrādātajiem noziegumiem draud mūža ieslodzījums.

Divas no nolaupītajām meitenēm, kas 1996.gadā Ditrū aresta laikā tika atrastas ieslodzītas viņa mājas pagrabā Marsinelā Beļģijas dienvidos, bija palikušas dzīvas un sniedza liecības tiesas prāvā.

Ditrū prāvā noliedza, ka viņam būtu kāda saistība ar divu astoņus gadus vecu meiteņu nolaupīšanu 1995.gada jūlijā. Apsūdzētais apgalvoja, ka atradis meitenes savā mājā, kur viņas esot atvedusi Ditrū sieva un vēl divi vīrieši - Mišels Nihuls un Bernārs Veinsteins.

Ditrū tika apsūdzēts arī divu astoņus gadus vecu meiteņu - Žilī Ležēnas un Melisas Ruso - nolaupīšanā. Šo meiteņu mirstīgās atliekas tika atrastas apraktas Ditrū piederošas mājas dārzā. Meitenes bija tikušas badinātas līdz nāvei un vairākkārt izvarotas.

Taču izmeklētāji nespēja precīzi noteikt laiku, kad šīs meitenes mirušas, tāpēc prokuroriem nebija iespējams izvirzīt Ditrū apsūdzības arī šo meiteņu nogalināšanā. Ditrū apgalvo, ka tolaik atradies cietumā par automašīnas zādzību.

Līdz ar Ditrū šajā prāvā tiek tiesāti vēl trīs cilvēki - Nihuls, Ditrū bijusī sieva Mišela Martēna un Mišels Leljevrs, kas apsūdzēti cilvēku nolaupīšanā, izvarošanā un narkotiku tirdzniecībā. Viņiem draud līdz 30 gadus ilgs cietumsods.

Ditrū tiesā apgalvoja, ka visus viņam inkriminētos noziegumus esot izdarījis noziedzīgs grupējums no Šarleruā pilsētas, kurš esot atradies "policijas un politiķu aizsardzībā".

Prokurors atzina, ka izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi tam, ka Ditrū būtu piederējis pie kāda plašāka noziedzīga grupējuma, lai gan saistībā ar šiem apgalvojumiem vēl turpinās paralēla izmeklēšana.

Taču nolaupīto un noslepkavoto upuru radinieki, kas sašutuši par meiteņu pazušanas apstākļu lēno un neefektīvo izmeklēšanu un tiesas prāvas novilcināšanu, izteikuši aizdomas, ka Ditrū slepeni aizstāv ietekmīgas personas.

Apsūdzības rakstā prokurori Ditrū raksturojuši kā manipulatoru, kurš uzskatījis sevi par naidīgas sabiedrības upuri.

"Visus sabiedrības noteikumus viņš saprot ļoti labi, taču viņš tos vai nu noraida kā pārāk ierobežojošus, vai izmanto savā labā," teikts apsūdzības rakstā.