Tiesas spriedums raisa jautājumus par prezidenta Emanuela Makrona klimta plāna ticamību un apstiprina, ka mērķi, kas izvirzīti siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanai, ir saistoši.
Francija, kas 2015. gadā palīdzēja noslēgt ANO Parīzes klimata vienošanos, apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju par 40%, salīdzinot ar līmeni, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Taču tiesa norādīja, ka Francija jau tagad atpaliek no mērķiem un daudzus pasākumus emisijas samazināšanai atlikusi pēc 2020. gada.
Ja valdības sniegtais pamatojums nebūs apmierinošs, tiesa var spert tālākus soļus, lai panāktu 40% mērķa sasniegšanu līdz 2030. gadam, paziņoja tiesa.
Lietu tiesā ierosināja kāda pilsēta Francijas ziemeļos, kuras amatpersonas bažījas, ka globālās sasilšanas rezultātā ūdens līmenis jūrā celsies un pilsēta var applūst.
Tiesa galējo spriedumu pieņems pēc trim mēnešiem. Spriedums būs saistošs valstij un nebūs pārsūdzams.
Klimata aktīvisti tiesas lēmumu jau nodēvējuši par vēsturisku.
"Apstiprinot likumā ietverto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķu saistošo raksturu, augstākā administratīvā tiesa nostāda tiesu aci pret aci ar tās atbildību klimata krīzē," teikts "Greenpeace", "Oxfam" un citu vides aizstāvju organizāciju kopīgi izplatītajā paziņojumā.
No 2015. gada līdz 2018. gadam siltumnīcefekta gāzu samazināšanās temps Francijā bija aptuveni uz pusi mazāks nekā tam vajadzēja būt, lai valsts atrastos uz pareizā ceļa savu mērķu sasniegšanai.
