"Pēc rūpīgas un pamatīgas pieejamo faktu izanalizēšanas skaidrs, ka situācija Rakhainas štatā uzskatāma par etnisko tīrīšanu pret rohindžiem," sacīja Tilersons, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Mjanmu.
Tilersona izteikumi ir stingrākais nosodījums Mjanmai, kāds līdz šim izskanējis no ASV puses saistībā ar rohindžu situāciju.
Rohindži sāka masveidā bēgt no Mjanmas, kad armija 25.augustā Rakhainas pavalstī uzsāka kampaņu pret rohindžu musulmaņu nemierniekiem.
Mjanmas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Mins Auns Hlains šomēnes noraidīja apsūdzības, ka viņa vadītā armija būtu vainojama etniskajā tīrīšanā, un norādīja, ka mediji pārspīlē Mjanmu pametušo rohindžu bēgļu skaitu.
Atbilstoši jaunākajām ANO aplēsēm no Mjanmas uz Bangladešu devušies 600 000 rohindžu bēgļu.
"Neviena provokācija nevar attaisnot šausmīgās zvērības, kas notikušas," uzsvēra Tilersons, piebilstot, ka šie noziegumi, ko pastrādājuši cilvēki Mjanmas armijā un vietējās pašaizsardzības vienībās, ir izraisījuši milzīgas ciešanas un piespieduši simtiem tūkstošiem sieviešu, vīriešu un bērnu bēgt no savām mājās Mjanmā, lai meklētu patvērumu Bangladešā.
Lai gan Mjanmas armija apgalvo, ka uzbrukusi tikai nemierniekiem, bēgļi Bangladešā stāsta par izvarošanām, slepkavībām, ko pastrādājuši drošības spēki, un par budistu pūļu uzbrukumiem rohindžiem.
Tilersons sacīja, ka Mjanmas reakcija uz rohindžu krīzi būs izšķiroša, lai noteiktu, cik veiksmīga ir Mjanmas pāreja uz demokrātiskāku sabiedrību. Viņš arī uzsvēra, ka personas, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, jāsauc pie atbildības.
Mjanmas līdere Auna San Su Čži izpelnījusies cilvēktiesību aizstāvju organizāciju kritiku par to, ka nav nosodījusi armijas vēršanos pret rohindžiem un nav publiski kritizējusi armiju.
Vašingtona norādījusi, ka Su Čži ir būtiska loma krīzes atrisināšanā, bet piesargājusies vainot visā armiju.
