Polijas varas iestādes izvirzījušas apsūdzības studentam, kurš pirms mēneša Gdaņskā nelikumīgi uzstādīja padomju karavīriem neglaimojošu skulptūru – karavīru, kurš ielicis pistoli upura mutē, izvaro grūtnieci, vēsta raidsabiedrība BBC.
26 gadus veco studentu tiesās par "nepiedienīgu rīcību". Par to Ježī Šumčikam var draudēt reāla brīvības atņemšana, 500 dolāru (260 lati) naudassods, pārvietošanās ierobežojumi vai rājiens, pastāstīja policija.
Iepriekš reģionālā prokuratūra nosprieda, ka jaunietis ar savu darbību nav kurinājis nacionālo naidu un nav "apkaunojis vēsturisku piemiņas vietu". Tomēr statuja varētu būt "aizvainojoša" daudziem pilsētniekiem, nosprieda prokuratūra, tāpēc lieta nodota policijai.
Studenta advokāts norāda, ka tad jau par "nepiedienīgu" var uzskatīt arī seksa veikalu atrašanos pilsētas centrā. Savā paziņojumā neilgi pēc statujas uzstādīšanas Šumčiks skaidroja, ka necenšas "izraisīt agresiju", bet vēlējies izstāstīt "vēsturisko patiesību".
Vēstīts, ka oktobra naktī nelikumīgi uzstādītājā skulptūrā attēlotais karavīrs (foto), kuram galvā ir ķivere ar zvaigzni, aiz matiem tur zemē guļošu sievieti, iebāzis tās mutē pistoles stobru. Turklāt mākslas darbs, kura nosaukums ir "Komm Frau" ("Nāc, sieviete") novietots uz sarkana postamenta blakus Gdaņskā izstādītam Otrajā pasaules karā populārajam padomju tankam T34.
Statujas autors Polijas Radio atklāja, ka ir daudz lasījis par Sarkanās armijas zvērīgajām izvarošanām Eiropā, tuvojoties Berlīnei, un "nav spējis ar to sadzīvot", tāpēc radījis šo mākslas darbu.
No 1944. līdz 1945. gadam padomju karavīri ir izvarojuši aptuveni miljonu vācu sieviešu, lēš vēsturnieki. Pirms kara 95% Gdaņskas, kas vēl nebija Polijas teritorija, iedzīvotāju bija vācieši.
Polijas "atbrīvošanas" laikā parasta parādība bija arī poļu sieviešu izvarošana, tiesa gan krietni mazākos apmēros.
"Polijā uzstādīta šokējoša skulptūra, kas aizskar Eiropas atbrīvotājus no fašisma," ar tādu sašutuma pilnu virsrakstu par notikušo vēsta krievu valodā rakstošā ziņu vietne "newsbalt.ru".
Fotogrāfijas ar aprakstīto skulptūru un tās demontāžu var apskatīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
