Toms Ģigulis: Par ideālisma dzīvotspēju reālajā pasaulē

Aizvadītās nedēļas nogalē ASV prezidents Džo Baidens viesojās Saūda Arābijā un tikās ar tās faktisko līderi Muhamedu bin Salmanu. Fotogrāfija, kurā Baidens un bin Salmans sasveicinās, viegli sasitot dūres, kļuva par Baltā nama saimnieka vizītes definējošo mirkli. Vieniem šis moments simbolizēja paša prezidenta izcelto, uz ideālismu un brīvības vērtībām balstīto, principu nolikšanu. Citiem – tostarp šo rindu autoram – tas kļuva par kārtējo apliecinājumu tam, ka politikā valsts intereses ir trumpis, kas "nokaus" jebkuru dūzi, pat tādu, kas krāsots pašu krietnāko principu, ideju un vērtību toņos.

ASV un Saūda Arābiju vieno abpusēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības saites - Rijāda ir neaizstājams pīlārs Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas arhitektūrā. Abu valstu līderu tikšanās ir ierasta prakse, un tā tas bijis jau vairākus gadu desmitus.

Tā tas bijis, neraugoties arī uz to, kādu politiku valsts ietvaros un ārpus tās īsteno karaļvalsts vadoņi. Saūda Arābija nekad nav bijusi cilvēktiesību ievērošanas citadele, un, pavisam maigi izsakoties, tās modus operandi neietilpst augsts tolerances līmenis pret režīmu kritizējošām balsīm. Tam par īpaši traģisku piemēru kļuva 2018. gadā notikusī saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavība Stambulā. Savienoto Valstu Centrālās Izlūkošanas Pārvalde vēlāk paziņoja, ka "Washington Post" žurnālista noslepkavošanā bijis iesaistīts arī bin Salmans. Rijāda šo apsūdzību noraida.

Hašogi slepkavība, Saūda Arābijas loma Jemenas karā un cilvēktiesību pārkāpumi aizvadīto gadu laikā arvien vairāk sākuši uztraukt daudzus prātus Vašingtonā. Sevišķi tas bijis izjūtams Demokrātiskās partijas aprindās.

Ar visai augstu pārliecību varējām prognozēt, ka, par prezidentu kļūstot Baidenam, ASV attieksme pret Saūda Arābiju mainīsies. Sākotnēji tā arī notika. Vēl būdams prezidenta amata kandidāts, Baidens solīja padarīt Saūda Arābiju par starptautiski atstumtu valsti saistībā ar Hašogi slepkavību.