Tradicionālās partijas glābj pensionāri, norāda Vācijas prese un eksperti
Foto: AP/Scanpix/LETA

Eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) kārtējie panākumi Brandenburgas un Saksijas landtāgu vēlēšanās apliecina tradicionālo partiju norietu, atzīst vācu mediji un eksperti, norādot, ka sociāldemokrātiem (SPD) un kristīgajiem demokrātiem (CDU) izdevies par mata tiesu tomēr izcīnīt uzvaru, vienīgi pateicoties gados vecāko vēlētāju balsīm.

Svētdien notikušajās vēlēšanās par AfD galvenokārt balsojuši divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki, un tas ļāvis pret imigrāciju noskaņotajiem eiroskeptiķiem abās Austrumvācijas federālajās zemēs iegūt otras spēcīgākās partijas statusu.

Vispateicīgākā AfD auditorija izrādījušies tie, kas bija bērni vai pat vēl nebija dzimuši, kad pirms 30 gadiem krita Berlīnes mūris. Viņos kūsā neapmierinātība ar to, ka savulaik komunistu jūgā bijusī Austrumvācija joprojām atpaliek no Rietumiem ne tikai algu un labklājības ziņā, bet arī tādu sabiedrisko pakalpojumu ziņā kā, piemēram, mobilo sakaru pārklājums.

Ja arī AfD, īpaši Brandenburgā, vēlēšanās arī neizcīnīja pirmo vietu, tad tas noticis, pateicoties vienīgi nelabvēlīgajai demogrāfiskajai situācijai, jo pensionāri, kuru relatīvais skaits pieaug, palikuši uzticīgi tā dēvētajām "tautas partijām" - SPD un CDU, kas savulaik baudīja absolūti dominējošas pozīcijas Vācijas politikā.

"Gados vecākie pilsoņi izglāba tradicionālās partijas," atzīst ziņu nedēļraksts "der Spiegel". Savukārt Berlīnes laikraksts "Tagesspiegel" norāda, ka tie "nebūt nav veci baltādaini vīrieši, kas palīdzējuši [eiroskeptiķu] partijai izraisīt zemestrīci Austrumos".

Atsaucoties uz sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu "Infratest dimap", avīze uzsver, ka Brandenburgā, federālajā zemē, kas ieskauj galvaspilsētu Berlīni, AfD vislielāko atsaucību guvusi vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. "Tas rada ļoti nopietnus jautājumus par demokrātijas nākotni," atzīst "Tagesspiegel".

Tāpat kā daudzās citās demokrātiskajās valstīs, arī Vācijas politiskā ainava piedzīvo fragmentāciju arvien mazākās partijās, un tas arvien vairāk apgrūtina valdības koalīciju veidošanu. AfD, kas iestājas pret kancleres Angelas "Merkeles režīmu", sevi pasniedz kā partiju, kas vēršas pret tradicionālajām institūcijām, partijām un medijiem, kuri veido elitāro un atsvešināto istablišmentu.

Svētdienas vēlēšanas apliecina, ka Vācija ir mainījusies, jo iepriekš kolektīvā vainas apziņa par Otrā pasaules kara noziegumiem atklāti ksenofobiskas partijas faktiski pilnībā izspieda no politiskās skatuves.

Pēc vēlēšanām, neskatoties uz ievērojamu atbalsta kritumu, CDU un SPD izrādīja neslēptu atvieglojumu, ka tām attiecīgi Saksijā un Brandenburgā tomēr izdevies par mata tiesu saglabāt vadošās pozīcijas.

Saksijā, kur kopš Vācijas atkalapvienošanās bez pārtraukuma pie varas atradušie kristīgie demokrāti, līdzšinējais zemes premjerministrs Mihaels Krečmers paziņoja, ka "Saksijas draudzīgā seja ir triumfējusi".

Taču vēlētāju profila analīze liecina, ka CDU, kas kopumā Saksijā ieguva 32% balsu, par 7,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2014.gadā, to panākusi, pateicoties pensionāriem, jo starp sešdesmitgadniekiem par konservatīvajiem balsojuši 38%, bet starp septiņdesmitgadniekiem - 45%.

Arī Brandenburgā pirmo vietu saglabājusi līdzšinējā valdošā partija SPD, par kuru balsojuši 26,2% vēlētāju, kamēr pirms pieciem gadiem sociāldemokrāti izcīnīja 31,9% balsu. Tikmēr AfD Saksijā izcīnīja 27,5% balsu, bet Brandenburgā - 23,5%, kas attiecīgi ir par 17,8 un 11,3 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā. Ja šāda tendence turpināsies, tas apdraud uz konsensu vērsto Vācijas politisko kultūru.

Svētdienas vēlēšanu rezultāti ir "nopietns brīdinājums, ka daudzviet Vācijā vācu tautas partijas patiesībā pārtapušas veco ļaužu partijās," norāda Frīdriha Eberta fonda Starptautiskās politikas analīzes nodaļas vadītājs Mihaels Brēnings. "Politiskajām kustībām, kas mēģina raudzīties nākotnē, tas rada milzu problēmas," atzīst pētnieks.

Arī laikraksts "Bild" pauž satraukumu, ka Vācijas austrumos trešdaļa vēlētāju atbalsta vai nu AfD, vai galēji kreiso partiju "Die Linke" ("Kreisie"), kas abas vai nu nespēj, vai nu nevēlas "distancēties no 20.gadsimta tirāniskajiem režīmiem".

"Iespējams, AfD vada nožēlojami labējie ekstrēmisti, taču, tāpat kā "Die Linke", tā ir arī partija, kas piesaista neapmierināto, saniknoto, pievilto balsis," norāda avīze. "Tādējādi tas ir kādreizējais brīdinājums tradicionālajām partijām, ka jūs sev par ļaunu ignorējat tautas raizes."

Nākotnē AfD varētu vairs arī nebūt vienīgi Austrumvācijas fenomens, brīdina Maincas Universitātes politikas zinātnes profesors Jirgens Falters. "Ja ekonomiskā situācija pasliktināsies un bezdarbs pieaugs, tad AfD visā valstī no tā var iegūt tikpat lielā mērā kā Saksijā un Brandenburgā," atzīst Falters.

Source

LETA

Tags

Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form