Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Donalds Tramps un vairāki viņa apstiprinātie ministri līdz šim apšaubījuši ASV konstitūcijas pirmā paragrāfa teikto par vārda brīvību, piemēram, visus žurnālistus nosaucot par meļiem vai draudot ar televīzijas kanālu licenču atņemšanu. Medijs "Vice" atzīmē, ka Trampa administrācijas locekļi apšauba vēl kādu šajā pašā paragrāfā minētu principu – reliģijas nošķiršanu no valsts.

Pirmais paragrāfs ietver teikumu "Kongress nevar pieņemt likumu par [oficiālās] reliģijas nodibināšanu vai liegt reliģijas brīvu praktizēšanu." Vairāki Trampa domubiedri laika gaitā ierosinājuši to mainīt vai citādi norādījuši uz nepieciešamību un pat solījuši reliģiju ietvert valsts likumdošanā.

Piemēram, ASV ģenerālprokurors Džefs Sešons reliģijas nodalīšanu no valsts 1997. gadā publicētā intervijā nodēvējis par "nesenu, vēsturē nebalstītu un nekonstitucionālu lietu", kā arī mutiski atbalstīja konstitucionālu pārmaiņu nepieciešamību šajā sakarā. Savukārt pērn, uzstājoties Kongresā, viņš norādīja, ka "tas, ka Kongress nedrīkst balstīt likumdošanu reliģijā, nenozīmē, ka štati to nedrīkst".

ASV Izglītības ministre Betsija Devosa 2001. gadā, uzstājoties ikgadēja kristiešu filantopijas konferencē, savukārt izteicās, ka "Mūsu visu vēlme ir atrasties Šephelā (Vecajā Derībā pieminētās zemēs uz rietumiem no Jeruzalemes, kurās notika slavenas kaujas) un stāties pretī mūsdienu kultūrai, lai turpinātu pilnveidot Kunga Karaļvalsti." Tādējādi jau tobrīd skolu politikas veidošanā aktīvi iesaistītā Devosa norādīja uz savu un sava vīra tā laika plāniem reorganizēt izglītības sistēmu, kas, viņuprāt, ir aizvietojusi baznīcu, taču "tas esot jānovērš", raksta "Politico". Mēģinājumus šos plānus īstenot apstiprina arī viņas ģimenes organizāciju miljoniem dolāru lielie ziedojumi dažādām aktīvistu un politiskajām grupām, kas atbalsta kreacionisma mācīšanu skolās.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Viceprezidents Maiks Penss, vēl būdams kongresmenis, 2002. gadā runā Pārstāvju palātā aicināja pieņemt, ka evolūcijas teoriju skolās nevajadzētu mācīt, vienlaikus neiepazīstinot arī ar Bībeles versiju. "Tagad, kad esam atzinuši evolūciju par teoriju, es vienkārši un pieticīgi lūdzu, vai mēs to tā arī varētu mācīt, vienlaikus mācot arī citas teorijas par sugu izcelšanos," Penss teicis, aicinot veikt izmaiņas arī mācību grāmatās.

Bens Kārsons, kurš patlaban ieņem mājokļu un urbānās attīstības ministra krēslu, reiz izteicies nicīgi par kristietības principu izslēgšanu no likumdošanas. "Apkārt staigā tie, kas sludina baznīcas un valsts nodalīšanu. Vairs nav iespējams ierosināt neko, kas saistīts ar Dievu. Vai viņi maz apzinās, ka mūsu pamatdokumentā, Neatkarības deklarācijā teikts, ka mums noteiktas tiesības dotas no mūsu radītāja jeb Dieva?" viņš retoriski vaicāja 2015. gadā, kad vēl pats kandidēja uz ASV prezidenta amatu.

Arī Vides aizsardzības aģentūras vadītājs un Trampa domubiedrs Skots Pruits meklējis citādu skaidrojumu pastāvošajiem likumiem, norādot, ka ASV dibinātāji konstitūcijā "šos norādījumus ielikuši noteiktajā kārtībā, domājot par to, lai valdību turētu ārpus reliģijas, bet ne reliģiju ārpus valdības." Šo ideju viņš, būdams Oklahomas ģenerālprokurors, klāstīja Dienvidu štatu baptistu teoloģiskā semināra padomei laikā, kad cīnījās par desmit baušļiem veltīta pieminekļa saglabāšanu Oklahomas štata galvaspilsētā.

Pavisam īpatnēji reliģiju ar pārvaldi pirms desmit gadiem centās apvienot tagadējais ASV lauksaimniecības ministrs Sonijs Perdū. Viņš, būdams Džordžijas štata gubernators, 2007. gada sausuma laikā uz štata Kapitolija ēkas kāpnēm sarīkoja masveidīgu lūgšanu pēc lietus', kuru apmeklēja vairāki simti cilvēku. Ironiskā kārtā līdz ar protestiem par reliģijas jaukšanu politikā kritika pret Perdū rīcību pastiprinājās, kad Džordžijas sausums ieilga, atzīmē "Vice".

Pirmā panta noteikto reliģijas un valsts nodalīšanu aicinājis apstrīdēt pat pats ASV prezidents Donalds Tramps. Šī gada 4. maijā, kurš tika pasludināts par pirmo Nacionālās lūgšanas dienu, Tramps Baltajā namā parakstīja rīkojumu veicināt izteikšanās un reliģisko brīvību. Jo īpaši šis rīkojums aicināja pievērt acis uz tā dēvēto Džonsona grozījumu, kas no nodokļiem atbrīvotām organizācijām, piemēram, baznīcām liedz atbalstīt politiskos kandidātus vai piedalīties to kampaņās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!