Republikāņu vadīts ASV Senāta panelis secinājis, ka Donalda Trampa kampaņas kontakti ar Krieviju 2016. gadā radījuši nopietnus pretizlūkošanas draudus, raksta britu raidsabiedrība BBC.
Gandrīz 1000 lappušu garajā izlūkošanas komitejas ziņojumā aprakstītas saites starp prezidentam Donaldam Trumpam pietuvinātiem cilvēkiem un Kremļa amatpersonām.
Komiteja norādījusi, ka šis ziņojums ir pats visaptverošākais Krievijas darbību un to radīto draudu apraksts.
ASV Senāta komitejas izmeklēšana nebija kriminālizmeklēšana, bet bija paredzēta, lai sniegtu ieteikumus turpmākas iejaukšanās novēršanai.
Ziņojumā secināts, ka Kremlis "ir agresīvi, daudzpusīgi centies ietekmēt vai mēģināt ietekmēt" 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas un ka daži Trampa līdzgaitnieki ļoti vēlējās iegūt Krievijas palīdzību.
Ziņojumā arī norādīts, ka Trampa kampaņa un ar to vairāki saistītie cilvēki, kuriem nebija pieredzes darbā valdībā, bija viegli mērķi ārvalstu ietekmes centieniem.
Komiteja arī uzsvēra kādreizējā Trampa kampaņas vadītāja Pola Manaforta lomu. Manaforts savulaik īpašā izmeklētāja Roberta Millera vadītās izmeklēšanas ietvaros atzīts par vainīgu sazvērestībā un krāpšanā.
Manaforta kontakti ar Krievijas oligarhiem un izlūkdienestu pārstāvjiem "radīja iespējas Krievijas izlūkdienestiem ietekmēt Trampa kampaņu un iegūt konfidenciālu informāciju par to," apgalvots Senāta komitejas ziņojumā.
Tāpat komiteja ziņo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins atbalstījis "WikiLeaks" centienus iegūt un nopludināt informāciju, kura kaitētu tobrīdējās Trampa konkurentes un Demokrātiskās partijas prezidenta amata kandidātes - Hilarijas Klintones - kampaņai. Ziņojumā apstiprināts, ka Kremlis izmantoja Manafortu un "WikiLeaks", lai palīdzētu Trampam uzvarēt 2016. gada vēlēšanās, un ka "WikiLeaks" zināja, ka tas palīdz Krievijas izlūkdienestiem.
Tramps, jautāts par jaunāko Senāta komitejas ziņojumu, norādīja: "Es neko par to nezinu. Es to nelasīju."
