Trampa neparedzamība krīzes situācijā satrauc Eiropu un Dienvidkoreju, uzskata eksperts
Foto: AFP/Scanpix

Gan Eiropu, gan Dienvidkoreju pamatīgi satrauc ASV prezidenta Donalda Trampa neparedzamā rīcība krīzes situācijās, norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš skaidro, ka krīzes situācijā Tramps ir vienīgais, kurš var pieņemt lēmumus, taču pēdējā laika skandāli ASV iekšpolitikā un problēmas ārpolitikā rada šaubas par viņa darbībām krīzes situācijās.

"Tramps izdomāja izšaut raķetes uz Sīriju, taču pēc tam nekas nemainījās, viņš arī draud Ziemeļkorejai, bet nekas nemainās. Tā nav loģiska ārpolitikas maiņa, ASV ārpolitika kļūst aizvien haotiskāka," ir pārliecināts pētnieks.

Hiršs uzskata, ka ASV vairs nespēlē "brīvās pasaules lāpas nesēja" lomu un vairs nav valsts, kas ap sevi organizē un motivē citas valstis. Viņaprāt, Tramps šādu ASV tēlu iznīcina, jo vērtību ziņā nav īsts, pārliecināts demokrāts.

"Korupcijas skandāli un slēpta saziņas kanāla ar Krieviju iespējama izveide var kļūt par nopietnu pamatu, lai notiktu impīčments. Tas nenotiks drīz, tomēr tas ir daudz reālāks, nekā tas bija Džordža Buša un Baraka Obamas laikā," domā pētnieks.

Pēc viņa domām ASV prezidentu varētu raksturot kā ļoti savdabīgu cilvēku, par ko liecina dīvainie rokasspiedieni un vēlme dominēt, pagrūžot malā Melnkalnes premjerministru Duško Markoviču NATO samita laikā Briselē. "Tā nav uzskatāma par normālu demokrātiskas valsts vadītāja rīcību. Tas, ko viņš ar šādām darbībām panāk, ir Eiropas valstu vadītāju atgrūšana," secina Hiršs.

ASV prezidenta rīcība un izteikumi šonedēļ notikušajā NATO samitā Briselē pētnieku nepārsteidz. Pēc viņa domām tas, ka Trampam NATO un eiropieši nekad nav patikuši, savukārt simpatizējuši autoritāri līderi, piemēram, Saūda Arābija, Eiropas valstu līderiem bijis zināms jau iepriekš.

"Trampa teiktais par to, ka NATO dalībvalstis pietiekoši daudz nemaksā NATO budžetā, ir diezgan neloģiski. Jā, valstis tērē savai aizsardzībai nepietiekošus līdzekļus, taču neviens naudu neiemaksā NATO budžetā, jo katras valsts aizsardzības budžets arī ir NATO budžets. Ja viņš kaut ko neloģisku pasaka alianses valstu vadītājiem, tas vairs galīgi nav smieklīgi," saka Hiršs.

Jau ziņots, ka NATO samita laikā Briselē Tramps pārmeta sabiedrotajiem, ka tie savā aizsardzībā nav investējuši pietiekamus līdzekļus un ir parādā ASV.

Savukārt ceturtdien Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no ANO Parīzes klimata līguma un mēģinās sarunās panākt jaunu globālu vienošanos par klimata izmaiņām.

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājusi Eiropas Savienības (ES) valstis būt vienotām laikā, kad tās vairs nevar droši paļauties uz tradicionālajiem sabiedrotajiem - ASV un Lielbritāniju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Angela Merkele ANO ASV Eiropa Eiropas Savienība NATO Saūda Arābija Ziemeļkoreja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form