Foto: AFP/Scanpix/LETA

Sīrija, Irāna un Turcija piektdien nosodīja tviterī izteikto ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikumu, ka Savienotajām Valstīm būtu jāatzīst Izraēlas suverenitāte pār okupētajām Golānas augstienēm.

Sīrija "visstingrākajā formā nosoda [Trampa] bezatbildīgos paziņojumus par okupētajām Sīrijas Golānas augstienēm", avots Sīrijas Ārlietu ministrijā apliecināja Damaskas oficiālajai ziņu aģentūrai SANA.

Trampa izteikumi par Sīrijas teritorijas daļu, kuru Izraēla ieņēma 1967. gada Arābu-Izraēlas kara gaitā, "apstiprina ASV aklo angažētību par labu cionistu okupantu organizācijai un tās neierobežoto atbalstu agresīvai uzvedībai", norādīja avots.

Arī Sīrijas sabiedrotā Irāna nosodīja Trampa paziņojumu.

"Trampa personīgais un neapdomātais lēmums ir bīstams un novedīs pie tālākas krīzes Tuvajos Austrumos," piektdien sacīja Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Bahrams Gasemi.

Krievija, kas arī ir Sīrijas sabiedrotā, brīdināja, ka Trampa priekšlikums par Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm vēl vairāk destabilizēs reģionu.

Šādi paziņojumi ir "bezatbildīgi" un "var reģionā izraisīt vēl lielāku nestabilitāti", sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.

Ēģipte, kas ir viena no ASV sabiedrotajām Tuvajos Austrumos, uz Trampa tvītu reaģēja, no jauna apstiprinot, ka tā Golānas augstienes uzskata par okupētām Sīrijas teritorijām.

Starptautiskajai sabiedrībai ir "jārespektē starptautiskās leģitimitātes rezolūcijas un ANO statūti, ka teritorijas nedrīkst sagrābt ar spēka palīdzību", teikts Ēģiptes Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien musulmaņu valstu ārlietu ministru sanāksmē Stambulā sacīja, ka līdz ar Trampa tvītu "reģions nostādīts uz jaunas krīzes sliekšņa".

"Mēs nekad nepieļausim, ka Golānas augstieņu okupācija tiek attaisnota", sacīja Erdogans.

Arī Vācijas valdība paziņoja, ka tā joprojām Golānas augstienes uzskata par okupētu Sīrijas teritoriju.

Vācijas pozīcija atbilst ANO 497. rezolūcijai, kas vienbalsīgi tika pieņemta 1981. gadā, kad Izraēla reģionu anektēja, un šī pozīcija paliks nemainīga, sacīja valdības preses sekretāra vietniece Ulrike Demmere.

Vienlaikus viņa norādīja, ka Golānas augstienes vairākkārt tikušas izmantotas, lai uzbruktu Izraēlai.

"Jebkurā miera līgumā būtu jāņem vērā Izraēlas attaisnotās drošības intereses un uz visiem laikiem jāizbeidz draudi Izraēlai no Golānas augstienēm."

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš izmanto attiecības ar Trampu, lai stiprinātu pozīcijas pirms nākammēnes gaidāmajām vēlēšanām, pauda gandarījumu par Trampa tvītu un viņam pateicās.

Izraēla anektēja Golānas augstienes 1981. gadā, bet starptautiskā sabiedrība šo soli nav atzinusi.

Golānas augstienēs dzīvo 20 000 druzu - etniskie arābi, kas seko savrupam islāma atzaram un saglabā lojalitāti Sīrijai.

Eiropas Savienība (ES) neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, piektdien ziņu aģentūrai "Reuters" apliecināja ES pārstāve sakariem ar presi, šādi izsakoties pēc Trampa tvīta, ka Savienotajām Valstīm būtu jāatzīst Izraēlas suverenitāte pār šīm teritorijām, kuras Eiropas sabiedrotie uzskata par okupētām.

"ES nostāja nav mainījusies," ES pārstāve sakariem presi sacīja "Reuters".

"ES atbilstoši starptautiskajām tiesībām neatzīst Izraēlas suverenitāti pār teritorijām, kuras Izraēla okupējusi kopš 1967. gada jūnija, ieskaitot Golānas augstienes, un neuzskata tās par daļu no Izraēlas teritorijas," norādīja pārstāve.

"Pēc 52 gadiem Savienotajām Valstīm ir pienācis laiks pilnībā atzīt Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm," Tramps ceturtdien paziņoja tviterī.

Šīs teritorijas "Izraēlas Valstij un reģionālajai stabilitātei ir kritiski svarīgas stratēģijas un drošības ziņā", skaidroja Tramps.

Trampa priekšlikums ir pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām un vairāk nekā pusgadsimtu ievērotajām ASV ārpolitikas nostādnēm, ka Golānas augstienes ir okupētas teritorijas, kuru nākotne ir jāizšķir sarunās ar Sīriju vispārēja miera līguma ietvaros.

Uz okupēto un anektēto teritorija atdošanu uzstāj gan Damaskas valdība, gan Sīrijas opozīcija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!