Trampa svētdienas intervijas četras atklāsmes
Foto: SIPA/Scanpix/LETA

ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi nonācis krustugunīs pēc izteikumiem, kuros analizējis iekšpolitikas un ārpolitikas norises, tostarp izsakot vērtējumus par pasaules kārtību. Piedāvājam dažas ASV pirmās personas intervijā televīzijas kanālam "CBS News" svētdienas rītā izteiktās atklāsmes.

Klimata pārmaiņas

Tramps izteicās, ka klimata pārmaiņas nav mīts, tomēr viņš neuzskata, ka šīs pārmaiņas ir cilvēka radītas. "Es domāju, ka kaut kas notiek.. Es nedomāju, ka tas ir mīts, es uzskatu, ka iespējams ir notikušas izmaiņas. Bet es nezinu vai tās ir cilvēka radītas," norādīja ASV prezidents.

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka vēlas, lai ASV izstājas no Parīzes vienošanās, kuras mērķis ir cīņa ar klimata pārmaiņām. Viens no šīs vienošanās centrālajiem punktiem ir aicinājums nodrošināt to, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.

Ārvalstu iejaukšanās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Krievija iejaucās 2016. gada prezidenta vēlēšanās, tomēr norādīja, ka iejaukšanās notikusi arī no Ķīnas puses. "Es uzskatu, ka Ķīna ir lielāka problēma," runājot par iejaukšanos vēlēšanās izteicās Tramps.

Jautājums par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās ir plaši apspriests, taču Tramps par to līdz šim ir runājis nelabprāt un centies izvairīties no tiešas Maskavas kritizēšanas. Šī nav pirmā reize, kad Tramps ir vainojis Ķīnu par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās - augustā viņš norādīja, ka Ķīna esot uzlauzusi Hilarijas Klintones e-pastus. ASV izlūkdienesti vairākkārt ir nākusi klajā ar pierādījumiem, ka vēlēšanās iejaucās tieši Krievija.

Attiecības ar sabiedrotajām

Tramps veltīja kritiku Eiropas Savienībai (ES), sakot, ka tā tika izveidota, lai izmantotu ASV tirdzniecības jautājumos. Prezidents Tramps pauda atbalstu NATO, tomēr kārtējo reizi uzsvēra, ka arī pārējām alianses dalībvalstīm ir jāiegulda pietiekami lieli līdzekļi savā aizsardzībā.

Kopš Trampa prezidentūras sākuma, attiecībās starp ASV un tās Rietumu sabiedrotajām ir pastāvējuši vairāki izaicinājumi. Baltā nama saimnieks ir kritizējis ES tirdzniecības jautājumos, savukārt NATO dalībvalstis ir kritizētas par nepietiekama finansējuma veltīšanu aizsardzībai. Neskaties uz to, ka vairākas NATO dalībvalstis ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus, Tramps nav atkāpies no retorikas, kuru izmantoja vēl priekšvēlēšanu kampaņā - ka sabiedrotajiem ir jāvelta lielāks finansējums aizsardzībai.

ASV-Ziemeļkorejas attiecības

Tramps izteicās, ka ASV un Ziemeļkoreja esot bijusi tuvu militāram konfliktam neilgi pirms viņš stājās prezidenta amatā, tomēr tagad situācija ir uzlabojusies. "Viņš [Kims Čenuns] nevēlas karu un mēs nevēlamies karu, un viņš saprot denuklearizāciju un viņš tai ir piekritis," skaidroja ASV prezidents.

ASV prezidents izteicās, ka nezina, vai Ziemeļkoreja tiešām īsteno denuklearizāciju, taču atgādināja, ka Phenjana jau ilgāku laiku nav veikusi nedz raķešu, nedz kodolizmēģinājumus. Tramps norādīja, ka uzticas Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam un teica, ka pat, ja viņš Kimam neuzticētos, viņš to publiski neatklātu. Tramps uzsvēra, ka abiem līderiem ir ļoti labas savstarpējās attiecības: "Es domāju, ka es viņam patīku, man patīk viņš – mums ir labas attiecības, tas ir ļoti svarīgi."

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV Donalds Tramps Eiropas Savienība Kims Čenuns Ķīna Krievija NATO Ziemeļkoreja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form