ASV prezidents Donalds Tramps trešdien kritizēja paša izlūkdienestu, to dēvējot par "ārkārtīgi pasīvu un naivu", šādi izsakoties pēc tam, kad Nacionālās izlūkošanas direktors Dens Koutss un citas amatpersonas bija izteikušies pretēji Baltā nama nostādnēm.
"Izlūkdienesta cilvēki šķiet ārkārtīgi pasīvi un naivi attiecībā uz Irānas briesmām. Viņiem nav taisnība," tviterī pauda Tramps.
ASV pametot 2015. gada pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanos, Teherāna kļuvusi "daudz savādāka", skaidroja Tramps.
Irāna joprojām ir "potenciālu briesmu un konflikta avots", norādīja Tramps. "Uzmanieties no Irānas. Izlūkdienestam, iespējams, jāatgriežas skolā!"
Savukārt attiecībā uz Ziemeļkoreju Tramps ir noskaņots optimistiski.
"Gaidu tikšanos drīzumā ar [Ziemeļkorejas līderi] Kimu Čenunu. Progress ir panākts - liela atšķirība," tviterī pauda Tramps.
ASV izlūkdienesti atzinuši, ka, neskatoties uz Trampa administrācijas cerībām, ir "mazticami", ka Ziemeļkoreja pilnībā atteiksies no kodolieročiem.
Ikgadējā ASV izlūkdienestu Pasaules draudu izvērtējumā atzīts, ka Irāna nenodarbojas ar kodolieroču izstrādi, taču pieaugošu satraukumu izsauc Krievijas un Ķīnas radītie kiberdraudi.
Ziņojumā, ar kuru senatorus otrdien iepazīstināja Koutss un pārējie izlūkdienestu vadītāji, atzīts, ka gan Pekina, gan Maskava varētu mēģināt ietekmēt 2020. gada ASV vēlēšanas.
Ziemeļkoreja, domājams, neatteiksies no saviem kodolieroču krājumiem un to ražošanas iespējām, lai gan tā ved sarunas par "daļējiem denuklearizācijas soļiem, nolūkā panākt būtisku ASV un starptautisko piekāpšanos", teikts ziņojumā.
Phenjana kodolieročus uzskata par absolūti nepieciešamiem pastāvošā režīma saglabāšanai, uzsvēruši ziņojuma autori.
Trampa nākamā tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu paredzēta februārī.
Pirmais ASV un Ziemeļkorejas samits notika jūnijā Singapūrā, un tā laikā tika parakstīts kopīgs dokuments, kurā Phenjana apņēmusies "strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā".
Taču kopš tā laika šajā jautājumā nav panākts kāds vērā ņemams progress.
Tajā pašā laikā izlūkdienesti uzsvēruši, ka pieaug Ķīnas un Krievijas radītie draudi, norādot, ka abas valstis nav bijušas tik "atsvešinātas" no ASV kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.
Abām valstīm ir izsmalcinātas "kiberspiegošanas" tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot, lai ietekmētu 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas.
Lai gan ziņojuma autori atzīst, ka Irāna šobrīd nenodarbojas ar kodolieroču izstrādi, viņi brīdina, ka Teherānas reģionālās ambīcijas un pieaugošās militārās iespējas nākotnē varētu radīt draudus ASV interesēm.
Tramps 2018. gadā pieņēma lēmumu izstāties no 2015. gada lielvaru vienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu.
Tomēr, neskatoties uz ASV izstāšanos no kodolvienošanās, Irāna formāli šo līgumu joprojām ievēro, Senāta noklaušināšanas laikā atzina Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktore Džīna Haspela.
Ziņojuma autori arī brīdinājuši, ka teroristiskais grupējums "Daesh" vēl nav sakauts, lai gan Trampa administrācija apgalvo pretējo.
