ASV prezidents Donalds Tramps izmantojis Baltijas valstu vadītāju vizīti iekšpolitiskiem mērķiem, tomēr Latvijai, Lietuvai un Igaunijai izdevies saskaņot Baltā nama saimnieka intereses ar savējām, uzskata Lietuvas politologi.
"ASV prezidents, kā ieradis, izmantoja tikšanos ar Baltijas valstu vadītājiem savas iekšpolitiskās darba kārtības mērķiem, uzsverot, ka Baltijas valstis atvēl pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai un (..) akcentējot potenciālu energoresursu tirdzniecībā," ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks. "Domāju, ka Baltijas valstu vadītājiem un diplomātiem izdevās labi saskaņot to, kas ir aktuāli prezidentam Trampam un kas ir svarīgi Baltijas valstīm."
Kā ziņots, Tramps otrdien pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu aicināja citas NATO dalībvalstis ņemt par paraugu Baltijas valstis, kuras šobrīd aizsardzībai atvēl alianses dokumentos paredzētos 2% iekšzemes kopprodukta (IKP).
Viņš arī uzsvēra, ka ASV palielinās sašķidrinātās dabasgāzes eksportu, un Baltijas jūras reģionu minēja kā vienu no potenciālajiem eksporta tirgiem.
Tomēr apskatnieks Ķēstutis Girņus pievērsis uzmanību apstāklim, ka daudzas citas Trampa frāzes bijušas šabloniskas, kas liek domāt, ka viņš par Baltijas valstīm nav īpaši interesējies.
"Viņš par Baltijas valstīm runāja skaisti, bet tik vispārīgās frāzēs, ka tās varētu attiecināt uz jebko," atzinis Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta docents.
Tikšanās laikā parakstītajā deklarācijā ASV apņemas turpināt periodisku spēku izvietošanu Baltijas valstīs, lai stiprinātu atturēšanās politiku un sekmētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus attīstīt savu valstu aizsardzību. Formulējums par turpmāku periodisku dislokāciju liek domāt, ka tuvākajā laikā lielas pārmaiņas attiecībā uz ASV klātbūtni reģionā nav gaidāmas. Kopš NATO valstis Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pērn izveidoja starptautiskās bataljona lieluma kaujas vienības, amerikāņu karavīri uz mācībām Baltijas valstīs ierodas tikai epizodiski.
Prezidenti arī apņēmušies meklēt jaunas iespējas stiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību gan divpusējā kārtā, gan NATO ietvaros, un Lietuvas diplomāti norādījuši, ka pretgaisa aizsardzības attīstīšanas pieminēšana šai deklarācijā ir pirmā reize, kad ASV uzņemas tāda līmeņa saistības, kam var būt svarīga nozīme saistībā ar centieniem panākt progresu jūlijā gaidāmajā NATO samitā.
Tomēr, kā uzskata Girņus, deklarācijas saturs un preses konferencē teiktais liek domāt, ka nav panākta vienošanās ne par ko konkrētu. "Ja mērķis bija izdabūt no amerikāņiem kaut ko vairāk, tad tas nav izdevies, vismaz atklāti tas nebija redzams," viņš spriedis.
Kopīgajā deklarācijā ASV arī apliecināja "nelokāmu apņemšanos ievērot NATO Vašingtonas līguma 5.pantu", kas ietver kolektīvās aizsardzības principu. Kaut arī šīs saistības Tramps preses konferencē neuzsvēra, Vilpišausks norādījis, ka Vašingtonai bija pienākums kliedēt neskaidrību šai jautājumā.
"No vienas puses, var šķist dīvaini, ka 14 gadus pēc [mūsu] iestāšanās NATO šādos dokumentos tiek pieminēts 5.pants, jo tam būtu jābūt pašsaprotami. Tomēr paraugoties ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā un paturot prātā paša Trampa paziņojumus, gan deklarācijai, gan Trampa sacītajam preses konferencē būtu jāapliecina ASV saistības," izteicies politologs.
Savukārt Girņus paudis viedokli, ka Vašingtonai nav obligāti jāizmato katra izdevība, lai apliecinātu uzticību savām saistībām. "Ja tu mīli kādu cilvēku tas nav ik pēc piecām minūtēm jāapliecina vārdos - tad tas var sākt izklausīties pēc liekulības," viņš piebildis.
Vienlaikus žurnālisti pievērsuši uzmanību tam, ka pirms līderu kopīgajām pusdienām, kad žurnālisti sākuši uzdot Trampam jautājumus par reģiona drošības situāciju, ASV prezidents klaji vedinājis pretī sēdošo Lietuvas prezidenti atzīt viņa nopelnus NATO stiprināšanā, pats uzsverot, ka piespiedis NATO valstis palielināt aizsardzības izdevumus, un vienlaikus kritizējot Vāciju, kas to pienācīgi nedara.
Grībauskaite atbildējusi, ka ASV vadošā loma NATO ir būtiska un sabiedrotajiem, iekams lūgt palīdzību citiem, jāizpilda mājasdarbi, kā paraugu pieminot Baltijas valstu lēmumu aizsardzībai atvēlēt 2% IKP.
Pēc tikšanās viņa atklāti uzslavējusi ASV prezidenta "neprognozējamo līderību".
Kā norāda lietuviešu politologi, šī nav vienīgā reize, kad Tramps pamudina viņu uzlielīt. Pēc Girņus teiktā, ASV prezidentam tiekoties ar ministru kabineta locekļiem arī gadās, ka viņš pats uzprasās uz atzinību, un reizēm ministri viņu arī iztapīgi uzslavē.
"Iespējams, tā ir rakstura iezīme, bet domāju, ka viņš nemitīgi domā par saviem vēlētājiem un ikvienā piemērotā gadījumā, ieskaitot tikšanās ar ārvalstu vadītājiem, viņš faktiski runā saviem vēlētājiem," izteicies Vilpišausks.
