ASV prezidents Donalds Tramps savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā parādīja, ka labāk par jebkuru citu kandidātu saprot ziņu mediju darbības rutīnu un tāpēc sasniedza daudz lielāku klātbūtni plašsaziņas līdzekļos, uzskata viens no pasaules ietekmīgākajiem sabiedrisko attiecību (PR) profesionāļiem Freds Kuks.
"Viņš ir eksperts manipulēšanā ar medijiem," Rīgā notikušā intervijā portālam "Delfi" atklāja Kuks, kurš savā 30 gadu ilgajā karjerā ir konsultējis daudzus ietekmīgus zīmolus, tostarp "McDonalds" un "Toyota", kā arī kompānijas "Apple" dibinātāju Stīvu Džobsu.
Izprotot mediju darbību, Tramps panāca to, ka visas ziņu organizācijas koncentrējās uz viņu, skaidro Kuks. Šim nolūkam veiksmīgi izmantota mikroblogošanas vietne "Twitter".
Nereti pretrunīgi vērtētie Trampa ieraksti sociālajos tīklos ir domāti ne jau tikai tāpēc, lai tos lasītu viņa sekotāji, bet lai tos pamanītu un par tiem runātu mediji.
"Tas ir viņa veids, kā pievērst ziņu mediju uzmanību," stāsta Kuks, kurš, paralēli PR karjerai, ir arī Dienvidkalifornijas Universitātes Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību centra direktors.
Kuks atzīmē, ka Tramps izmanto tviteri apjukuma radīšanai. Ja viņš vēlas novērst uzmanību no kādas tēmas, viņš var ierakstīt kaut ko par citu jautājumu, un mediji nekavējoties pievēršas tam.
"Viņš pasaka – "skatieties te", un mediji tur skatās. Un tas rada apjukumu un novērš uzmanību no, iespējams, nopietnākām problēmām, kas būtu jāapskata. Šajā manipulācijā viņš ir ļoti prasmīgs," uzskata eksperts.
Kuks piekrīt, ka Trampa kampaņas laikā cilvēki ļoti fokusējās uz tādiem tematiem kā sienas celtniecība uz robežas ar Meksiku un imigrācijas jautājumam, tajā pašā laikā nepamanot citas svarīgas lietas.
Pēdējos gados Eiropas bēgļu krīzes, ASV prezidenta vēlēšanu un Krievijas propagandas kontekstā sabiedrības uzmanības lokā nonācis jautājums par viltus ziņu izplatīšanos internetā. Un pats Tramps par viltus ziņām ir nosaucis sev netīkamas publikācijas respektablos ziņu medijos.
Kuks skaidro, ka centieni mainīt faktus un skaidrot notikumus no ieinteresētu personu skatpunkta ir pastāvējuši vienmēr. Taču tagad viltus ziņu radīšana ir kļuvusi arī par biznesu. Ir cilvēki, kuri ar viltus ziņām sev pelna iztiku, norāda Kuks. "Un jo vairāk cilvēku lasa šīs ziņas, jo vairāk reklāmas naudas tiek iegūts. Tas ir bizness. Un tas ir jauns virziens," norāda Kuks.
Otra tendence bija labi novērojama ASV prezidenta vēlēšanu laikā, norāda eksperts. Ja cilvēki nepiekrīt tam, ko redz ziņu medijos, viņi vienkārši to sauc par viltus ziņām.
"Es domāju, ka tā ir ļoti satraucoša parādība, jo ir daudz ļoti uzticamu ziņu organizāciju, kas dara labu darbu, pētot faktus. Un tas ir ļoti svarīgi sabiedrībai gan ASV, gan pasaulē," stāsta komunikācijas speciālists.
Daļēji arī tehnoloģiju dēļ vidējam patērētājam kļūst arvien grūtāk un grūtāk atšķirt, kas ir un kas nav īsts, viņš turpina. Pirms desmit gadiem pieeja plašai auditorijai bija tikai lielajiem ziņu medijiem, taču tagad internetā katrs var sasniegt daudz cilvēku un ir plašākas iespējas dalīties ar viedokļiem.
Tramps terminu "viltus ziņas" izmanto savu kritiķu kritizēšanai, tas ir veids, kā diskreditēt sev nepatīkamos medijus, stāsta Kuks. Tramps savā labā izmanto to, ka ir daudz cilvēku, kuri neuzticas medijiem. Taču pats ir parādījis, ka viņu nesatrauc, vai paša paziņojumi ir pilnībā patiesi un balstīti faktos, spriež speciālists.
"Tie ir viņa viedokļi un viņa idejas. Tas šķērso robežu starp to, kas ir un kas nav īsts," viņš norāda. Šo paziņojumu patiesums vai nepatiesums satrauc Trampa oponentus, taču ne viņa atbalstītājus, saka Kuks, piebilstot, ka "viņus vairāk uztrauc Trampa viedokļi, nevis fakti. Viņi Trampu atbalsta kā personu."
Kuks prognozē, ka uzbrukumi žurnālistikai novedīs pie tā, ka nākotnē interese par žurnālistiku kā karjeru tikai augs. "Cilvēki gribēs būt patiesības un uzticamības nesēji. Viņi redz, ka žurnālistikai uzbrūk. Es domāju, ka viņi gribēs aizsargāt žurnālistiku un parādīt tās nozīmīgumu," pozitīvā gaismā nākotni redz Kuks.
Mūsdienās robeža starp žurnālistiku un apmaksātu informāciju kļūst arvien neskaidrāka un patērētājam arvien grūtāk nosakāma. Nupat publicētā globālā PR profesionāļu aptaujā 51 % ekspertu atzina, ka tuvāko piecu gadu laikā vidējais patērētājs neatšķirs, vai informācija ir redakcijas darbs vai apmaksāts materiāls, stāsta Kuks.
Tas attiecas uz visiem kanāliem, ne tikai sociālajiem tīkliem, viņš skaidro. Arī televīzijā arvien vairāk parādās apmaksāts saturs, kad kāds uzņēmums, piemēram, apmaksā raidlaiku raidījumam par savas nozares ziņām.
Rakstiem var būt norādes, ka tā ir apmaksāta publikācija, bet arvien vairāk un vairāk cilvēku, sevišķi sociālajos tīklos, tam nepievērš uzmanību.
Pie sociālajiem tīkliem izaugušie ļaudis, kas nelasa avīzes un neskatās ziņu raidījumus, maz satrauksies par to, kas ir radījis, piemēram "Facebook" publicētu rakstu, prognozē Kuks. "Katru reizi viņi nepārbaudīs, no kurienes tas nācis. Viņus nesatrauc, vai tas ir apmaksāts, vai nē. Ja viņiem patīk, tad viņi ar to dalās," domā eksperts.
Radīt un publicēt saturu, ko apmaksā kāda kompānija, medijiem ir jauna ienākumu plūsma, jo tradicionālās reklāmas nozare ir izsmelta, skaidro PR nozares profesionālis. "Tas ir veids, kā tikt pie ienākumiem, pašiem radot saturu, par ko maksā kompānijas," viņš stāsta, minot piemēru, ka laikraksts "New York Times" par maksu veido rakstus pasūtītājiem (ne obligāti publicēšanai savā medijā).
Apmaksāta un redakcijas veidota satura atšķirības grūtāk nosakāmas padara arī tendence, ka daudzi lielie zīmoli pieņem darbā profesionālus žurnālistus, turklāt materiālus publicē paši savos medijos vai sociālajos tīklos, nevis cenšas iekļūt ziņu organizācijās. Tā joprojām ir žurnālistika, taču žurnālistika no noteiktas kompānijas skatpunkta, atzīmē Kuks.
Tuvāko piecu gadu laikā publikācijas savos kanālos un apmaksāti raksti kompānijām būs nozīmīgāki nekā iekļūšana medijos tradicionālā ceļā, ieinteresējot redakciju ar sava saturu, liecina prognozes.
"Tas ir interesanti un tas ir nedaudz biedējoši, tam var būt liela ietekme uz to, ko mēs darām," teic Kuks.
