Tramps paziņo par uzvaru, citi vēl gaida rezultātu. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV otrdien, 3. novembrī, norisinājās kārtējās prezidenta vēlēšanas, kurās pašreizējais valsts vadītājs Donalds Tramps centās nodrošināt vēl četrus gadus ietekmīgajā amatā, savukārt viņa konkurents – Džo Baidens – mēģināja panākt, ka Baltā nama atslēgas atgriežas Demokrātiskās partijas kabatā. Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraidi, kurā vēsta par visu aktuālo un nozīmīgo vēlēšanu norisē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzvarētāju galvenokārt noteiks balsu sadalījums tā dēvētajos neskaidrajos štatos, kuros šogad nav izteikta favorīta - Pensilvānijai, Mičiganai un Viskonsinai. Trampa ceļš uz Balto namu nav gluds, tomēr prezidenta izredzes tikt pārvēlētam nav zemas.

ASV vēlēšanas 2020
Noslēdzam teksta tiešraidi, bet turpinām gaidīt rezultātu. Īsumā par to, kāpēc vēl nav rezultāta un cik ilgi tas jāgaida: - Vairākos ASV štatos likumdošana paredz balsošanu pa pastu. Ja vēstulei ar biļetenu pasta zīmogs uzspiests līdz vēlēšanu dienai, tas ir derīgs un vērā ņemams. - Pandēmijas dēļ šogad balsošanu pa pastu izvēlējās izteikti daudz cilvēku, lai nebūtu klātienē jādodas uz iecirkņiem, kur pastāv inficēšanās risks. - Pa pastu jau saņemto biļetenu ir daudz, bet daudz ir arī vēl nesaņemto (to skaits ir zināms). Tos gaida līdz 12. novembrim, tomēr, paredzams, ka štatos skaidru pārsvaru viens kandidāts pār otru iegūs pirms šī datuma. Tomēr var nākties gaidīt pat vairākas dienas. Ko saka Tramps un par ko ir strīds: - Tradicionāli pa pastu vairāk izvēlas balsot Demokrātiskās partijas atbalstītāji, uz vietas – Republikāniskās atbalstītāji. - Tramps jau kopš pavasara maldīgi sludina, ka balsošana pa pastu ir krāpšanās instruments. Tas gan ir vairākkārt atspēkots. - Vairākos štatos, kuros sāncensība ir tuva, pagaidām Tramps ir līderis, bet sagaidāms, ka pēc visu pa pastu saņemto balsu saskaitīšanas situācija varētu vērsties par labu Baidenam. - Apelējot pie nepamatotā paša apgalvojuma, ka vēlēšanas pa pastu ir krāpšanās riski, Tramps paziņojis, ka vērsīsies Augstākajā tiesā, lai apturētu balsu pieņemšanu un skaitīšanu. - Tādējādi Tramps mudina nesaskaitīt simtus tūkstošu vai pat miljonus potenciāli viņam pārsvarā netīkamu balsu.
Joks no īru aviokompānijas "Ryanair" puses: "Trampam paziņot par uzvaru tik agri ir kā izkāpt pirms lidmašīnas nolaišanās. Mēs neiesakām." https://twitter.com/Ryanair/status/1323914380505997312
Pensilvānijas štata gubernators Toms Volfs, konkrēti nemin Trampu, bet norāda, ka tiek politiski uzbrukts Pensilvānijas vēlēšanām, iedzīvotāju atdotajām balsīm un demokrātijai. Viņš sola, ka katra balss tiks saskaitīta un ņemta vērā. https://twitter.com/GovernorTomWolf/status/1323896781579628544?ref_src=twsrc%5Etfw Noprotams, ka tā ir atbilde Trampa izteikumiem, ka balsis vairs netiks pieņemtas un skaitītas, lai gan vairāku štatu likumi paredz arī balsošanu pa pastu līdz pat vēlēšanu dienai, un attiecīgi biļeteni var pienākt vēl vairākas dienas pēc vēlēšanu dienas.
Viskonsinā saskaitīti 89% balsu - Baidens jau ir priekšā par 0,3 procentpunktiem.
Galēji kreisais bijušais prezidenta amata kandidāts Bērnijs Sanderss jau iepriekš paredzēja, ka vairākos štatos, kuros dažādu iemeslu dēļ lielāks Demokrātiskās partijas kandidātu atbalstītāju loks balsos pa pastu, bet Republikāniskās – uz vietas iecirknī, pirmās tiks saskaitītas tieši iecirknī nodotās balsis, kas ļaus Trampama pirms laika nepatiesi pasludināt uzvaru un censties panākt pa pastu nosūtīto balsu neņemšanu vērā. https://twitter.com/OnlyFans____/status/1323895115488890880?ref_src=twsrc%5Etfw
Viskonsinā saskaitīti 84% balsu. Trampa pārsvars šobrīd ir priekšā par 3,6 procentpunktiem.
Šeit atskats uz piecām skandalozākajām prezidenta vēlēšanām ASV vēsturē: https://www.delfi.lv/news/arzemes/cina-par-balto-namu-piecas-skandalozakas-prezidenta-velesanas-asv-vesture.d?id=52018417
Bijušais ASV senators un prezidenta amata kandidāts Kriss Kristijs televīzijā ABC, komentējot Trampa izteikumus par uzvaru vēlēšanās, atzīmē, ka runās kā bijušais advokāts: "Tādiem izteikumiem nav pamata. Vienkārši nav. (..) Nepiekrītu tam, ko viņš šonakt izdarīja." https://twitter.com/ABC/status/1323895746421235714?ref_src=twsrc%5Etfw
Neliels atskats vēsturē: 1824. gada ASV prezidenta vēlēšanās nevienam no kandidātiem nebija elektoru kolēģijas vairākuma, tādēļ prezidents bija jāizraugās Pārstāvju palātai. Vislielāko vēlētāju atbalstu saņēma Endrū Džeksons, iegūstot 99 elektoru kolēģijas balsis. Otrajā vietā ierindojās valsts sekretārs Džons Kvinsijs Adamss ar 84 elektoru balsīm, Viljams Krofords palika trešais (41 balss), bet Henrijs Klejs ieguva ceturto vietu ar 37 elektoru kolēģijas balsīm. Kongresa apakšpalāta varēja izvēlēties vienu no trim kandidātiem, un tas nozīmēja, ka Henrijs Klejs bija izslēgts no tālākās cīņas par prezidenta krēslu, taču viņam tik un tā bija liela loma prezidenta izraudzīšanās procesā, jo viņš ieņēma politiski ietekmīgo Pārstāvju palātas spīkera amatu. Pēc aptuveni mēnesi ilgām sarunām vairums Kleja atbalstītāju lēma par balss piešķiršanu Džonam Kvinsijam Adamsam, kurš beigās uzvarēja Pārstāvju palātas balsojumā un kļuva par ASV prezidentu. Tātad pēdējās vietas ieguvējs bija tas, kurš lielā mērā izšķīra vēlēšanu gala iznākumu. Pēc inaugurācijas Adamss Klejam piešķīra valsts sekretāra amatu. Tas ārkārtīgi sadusmoja Džeksonu, kurš apsūdzēja Adamsu un Kleju "korumpētā darījumā".
Ko īsti nozīmē balsu skaitīšana "pēc vēlēšanām", labi demonstrē Ziemeļkarolīnas piemērs: Tramps Baidenu šajā štatā šobrīd (saskaitīti 95% gaidāmo balsu) apsteidz par aptuveni 76 700 balsīm. Tomēr pagaidām vēlēšanu komisija vēl gaida aptuveni 117 000 pa pastu izsūtītus biļetenus. Ja tie tiks atsūtīti atpakaļ ar pirmsvēlēšanu dienas zīmogu un saņemti līdz 12. novembrim, tad tie ir jāpieskaita kopējama rezultātam. To skaits ir pietiekams, lai teorētiski mainītu rezultātu par labu Baidenam. Tikmēr Trampa paziņojums, ka viņš Ziemeļkarolīnā jau ir uzvarējis, un balsu pieņemšana un skaitīšana "pēc vēlēšanām" ir nepieļaujama krāpšana, ir bīstams precedents.
Tramps joprojām var uzvarēt vēlēšanās un šis fakts rada vēl vairāk jautājumu par to, kādēļ tagad priekšlaicīgi sevi pasludināt par uzvarētāju, kā arī draudēt ar vēršanos Augstākajā tiesā, lai apturētu jebkādu jaunu biļetenu pieņemšanu un skaitīšanu.
Ierasti republikāņus atbalstošais Arizonas štats šajās vēlēšanās kļuvis par demokrātu pārstāvja Džo Baidena balstu. Baidenam par labu šajā štatā spēlēja tas, ka daudzi prominenti štata republikāņi nosodījuši Trampa politiku. Tostarp nelaiķa republikāņu senatora Džona Makeina atraitne Sindija atklāti atbalstījusi Baidenu.
Runājot ABC News, bijušais Ņūdžersijas gubernators un Trampa padomnieks Kriss Kristijs prezidenta runu nodēvēja par nepareizu soli. "Tas ir slikts stratēģisks lēmums," viņš teica. "Tas ir slikts politisks lēmums." (BBC)
Balsu skaitīšana turpinās. Pagaidām gan būtisku jaunumu nav. Joprojām fokuss pievērsts Džordžijai, Pensilvānijai, Mičiganai un Viskonsinai.
Vēl jāsaskaita miljoniem balsu. Pretēji Trampa paustajam, šobrīd absolūti nav iespējams paziņot uzvarētāju.
Tramps paziņo ne tikai, ka ir uzvarējis, bet, ka dosies uz Augstāko tiesu, lai apturētu jebkādu jaunu biļetenu pieņemšanu un skaitīšanu https://twitter.com/thehill/status/1323891367756615680?ref_src=twsrc%5Etfw
NBC News uz laiku pārtrauc raidīt Trampa uzrunu. Medija politiskie analītiķi norāda, ka prezidents izsaka vairākus nepatiesus vai arī šobrīd grūti pierādāmus argumentus, piemēram, par uzvarām štatos, kuros situācija ir neskaidra.
Tramps uzrunā ir ļoti optimistisks par savām spējām uzvarēt un cildina pašreiz pieejamos rezultātus vairākos izšķirošajos štatos.
Tramps paziņo, ka ir uzvarējis Džordžijā. Pašreizējā situācija gan neļauj ko tādu apgalvot pārāk pārliecinoši.
Arī uzvarot Džordžijā, Tramps nebūs izcilās pozīcijās, lai tiktu pārvēlēts. Viskonsinai, Mičiganai un Pensilvānijai - kā jau allaž - būs liela nozīme.
Dažviet Pensilvānijā balsu skaitīšana atsāksies pulksten 17:00 pēc Latvijas laika, ziņo NBC News.
Neliels protesta gājiens un vārdiskas sadursmes šobrīd norisinās ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Cita starpā sadedzināts arī ASV karogs. https://twitter.com/ShelbyTalcott/status/1323878687708766209?ref_src=twsrc%5Etfw
Džordžijā par labu Baidenam spēlē atbalsts, kuru demokrātam izrāda lielpilsētas Atlantas apgabala iedzīvotāji. Kurš gan varēja iedomāties, ka tieši Džordžija var kļūt par būtisku faktoru prezidenta vēlēšanu uzvarētāja noteikšanā?
Arizonā pagaidām saskaitīti 80% balsu un Baidenam ir par 6,1 procentpunktu vairāk nekā Trampam. Visdrīzāk, šis štats, kuru pirms četriem gadiem uzvarēja Tramps, šogad "aizbēgs" no prezidenta.
Tramps ieguvis arī Teksasu. Ierasti republikāņu štatu, kurā šogad pastāvēja uzvaras cerība arī Baidenam. Tomēr bijušajam viceprezidentam nācies piekāpties – pēc 94% balsu saskaitīšanas Trampa pārsvars ir pārāk liels. Baidens izcīnīja pārliecinošu uzvaru visās štata lielpilsētās Ostinā, Hjūstonā, Sanantonio un Dalasā, kā arī virknē Meksikas pierobežas kauntiju.
https://twitter.com/zoldners/status/1323876281897934850
NBC News ziņo, ka galējie Mičiganas rezultāti varētu nebūt pieejami vairākas dienas.
Latvijas aizsardzības ministrs atzīmē, ka NATO lielākā sabiedrotā esošā līdera pārvēlēšana neesot atbildusi "vēlamajam" jeb "Wishful thinking", tomēr tagad spriež, ka Trampa iespējas tika novērtētas par zemu. https://twitter.com/Pabriks/status/1323873218315300864?ref_src=twsrc%5Etfw
Ņemot vērā to, ka Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsinā Baidens, visdrīzāk, turpinās deldēt Trampa pašreizējo pārsvaru un varētu šos štatus uzvarēt, Trampam zaudējums Džordžijā varētu maksāt dārgi. Joprojām neviens kandidāts nav pasludināts par uzvarētāju Ziemeļkarolīnā.
Abi galvenie sāncenši turpina ziņot, ka tic savai uzvarai. Baidens, runājot īsi pēc pusnakts pēc vietējā laika no Delavēras, atzīmēja, ka ticot, ka ir ceļā uz šo vēlēšanu uzvaru. "Tas nav beidzies, kamēr katra balss nav pieskaitīta, katrs biļetens ieskaitīts," viņš norādīja. Tikmēr Tramps sev ierastā stilā pavēstīja, ka arī drīz sniegs publisku uzrunu, kā arī piebilda: "Liela UZVARA!" https://twitter.com/realDonaldTrump/status/1323864021167198209?ref_src=twsrc%5Etfw
https://www.delfi.lv/news/arzemes/tramps-vini-grib-nozagt-velesanas-baidens-aicina-but-pacietigiem.d?id=52626837
NBC News Teksasā prognozē uzvaru Trampam. Šobrīd Trampam prognozē 212 elektoru kolēģijas balsis, bet Baidenam - 205.
Šobrīd abu kandidātu fokuss, visdrīzāk, ir pievērsts Džordžijai, kur Baidens turpina samazināt Trampa agrīno pārsvaru.
Baidens ieguvis jau 223 balsis elektoru kolēģijā, bet Tramps – 212. Lai kļūtu par prezidentu, jāiegūst vismaz 270 balsis.
Baidens ir apstiprināts uzvarētājs Kalifornijas, Vašingtonas, Ņujorkas, Ilinoisas un Masačūsetsas štatos.
https://twitter.com/MHirss/status/1323866715168624647?ref_src=twsrc%5Etfw
Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsinā vēl nav saskaitīts liels skaits pirms vēlēšanām nodoto balsu. Pirms vēlēšanu dienas un pa pastu vairāk balsoja demokrāti. Attiecīgi Baidena izredzes uzvarēt šos trīs štatus ir visai lielas.
NBC News Trampam prognozē uzvaru Aiovā.
Tramps mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja: "Mums ir liels pārsvars, bet viņi cenšas nozagt vēlēšanas. Mēs viņiem neļausim to darīt. Balsis nedrīkst pieskaitīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas." https://twitter.com/realDonaldTrump/status/1323864823680126977
Medijs ABC tiešraidē norāda, ka "būs godīgi" un sauks šo par vēlēšanu nedēļu, tādējādi norādot, ka arī uzskata, ka šodien vēlēšanu galarezultāts vēl nav gaidāms.
Tramps uzvarējis Ohaio, Floridā un ir tuvu uzvarai Ziemeļkarolīnā. Baidenam vēl ir izredzes uzvarēt arī Džordžijā. Visdrīzāk, vēlēšanu rezultātu izšķirs Mičigana, Pensilvānija un Viskonsina.  Šobrīd Baidens ieguvis 205 balsis elektoru kolēģijā, bet Tramps 171. Lai kļūtu par prezidentu, jāiegūst vismaz 270 balsis.
Baidens, uzrunājot atbalstītājus Delavērā, norāda, ka vēlēšanu rezultātus var nākties gaidīt ilgāk nekā cerēts, bet piebilda, ka, pēc viņa kampaņas domām, viņš uzvarēs un ir apmierināts ar savu pašreizējo situāciju.  Baidens optimistiski raudzījās arī uz savām izredzēm Viskonsinā, Mičiganā un Pensilvānijā.  "Es esmu optimistisks par šo [vēlēšanu] rezultātu," paziņoja Baidens. 
NBC News prognozē Trampa uzvaru Floridā. Vēl viena būtiska uzvara pašreizējam Baltā nama saimniekam. 
https://twitter.com/asnevics/status/1323859352479031296
Džordžijas štatā turpinās balsu skaitīšana un Baidens tuvojas Trampam. Tas, visdrīzāk, saistīts ar to, ka balsis tiek skaitītas štata lielpilsētas Atlantas apkaimē. Baidena pārsvars tur nav pārāk liels pārsteigums, taču būtisks faktors būs tas, cik ļoti Baidens pietuvosies Trampam tuvākajā laikā. Zaudējums Džordžijā apgrūtinātu Trampa izredzes tikt pārvēlētam.
https://www.delfi.lv/news/arzemes/narkotiku-glabasana-nav-kriminalnoziegums-pirmie-asv-lemj-oregonas-iedzivotaji.d?id=52626769
https://twitter.com/egliitis/status/1323856096147230721
Baidens samazina Trampa pārsvaru Džordžijā. Šobrīd saskaitīti 79% balsu, Tramps ir priekšā par astoņiem procentpunktiem. (New York Times)
NBC News prognozē Trampa uzvaru Ohaio. Šī būtu ļoti svarīga uzvara prezidentam. 
Pagaidām visai liels pārsteigums ir Trampa ievērojamais pārsvars Mičiganā un Pensilvānijā. Šajos štatos gan liela daļa balsu vēl nav saskaitītas un Baidena izredzes uzvarēt joprojām nav mazas, bet pašreizējās tendences, raugoties no Trampa pozīcijām, ir labākas nekā varēja gaidīt.
BBC šobrīd prognozē, ka Baidens pagaidām ieguvis 205 balsis elektoru kolēģijā, savukārt Tramps - 136. Tomēr Tramps ir tuvu uzvarai Floridā un Teksasā - štatos ar lielu elektoru kolēģijas balsu skaitu. Lai kļūtu par prezidentu nepieciešamas vismaz 270 balsis elektoru kolēģijā. 
Vēlēšanu amatpersonas Pensilvānijā un Mičiganā ziņo, ka balsošanas rezultāti dažos rajonos nebūs zināmi līdz trešdienai. Šie divi štati var būt izšķiroši uzvarētāja noteikšanai.
“Exit polls” aptaujas liecina, ka Baidenu vairāk atbalsta sievietes un ne baltas ādas krāsas balsotāji. Tramps ieguvis tikai 11% afroamerikāņu balsis, kamēr Baidens – 87%, ziņo BBC.
NBC News ziņo, ka Pensilvānijā pēc 41% balsu saskaitīšanas vērā ņemams pārsvars ir Trampam.
https://www.delfi.lv/news/arzemes/delavera-par-senatoru-pirmo-reizi-ievel-transpersonu.d?id=52626689
Arizonā, Mičiganā un Viskonsinā turpinās balsu skaitīšana. Šobrīd Arizonā pārsvars ir Baidenam, savukārt Tramps konkurētspējīgi izskatās Viskonsinā un Mičiganā. Pirms četriem gadiem Tramps uzvarēja Arizonā, bet šogad var atļauties tur zaudēt, ja viņam izdotos uzvarēt Viskonsinā un Mičiganā - šobrīd gan pāragri spriest par rezultātiem abos šajos štatos.
https://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-asv-velesanu-epicentra-ka-veletaji-izvelas-nakamo-prezidentu.d?id=52626671
NBC News prognozē Trampa uzvaru Misūri, savukārt Baidenam prognozē uzvaru Ilinoisā.
Pēc 23 štatu balsu saskaitīšanas Baidens ieguvis 98 balsis elektoru kolēģijā, Tramps – 89.
Neuzvarot Floridā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio, Baidena izredzes uzvarēt joprojām ir augstas, ja viņš uzvar Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsinā. Aptaujas pirms vēlēšanām liecināja, ka vissīvākā cīņa varētu būt Pensilvānijā un attiecīgi šis štats var kļūt par atslēgu viena vai otra kandidāta uzvarai. Trampam šobrīd joprojām svarīgākais uzdevums ir izcīnīt uzvaru Ziemeļkarolīnā un Ohaio. 
Pulksten 5 pēc Latvijas laika Tramps ir tuvu uzvarai Floridā un deldē Baidena agrīno pārsvaru Ohaio un Ziemeļkarolīnā. Šie trīs štati Trampam ir jāuzvar, lai turpinātu reālistiski pretendēt uz uzvaru vēlēšanās. 
2020. gada vēlēšanas ir atšķirīgas ne tikai kandidātu uzvārdu ailītēs. Nerunājot nemaz par pandēmijas kontekstu, šoreiz pats ziņu plūsmas apjoms šķiet ievērojami tehniskāks, soli pa solim gaidot štatu rezultātus. 2016. gadā intrigu piedeva jautājums: vai tiešām tas notiks?
Pavisam drīz vēlēšanu iecirkņus slēgs, Aiovā, Nevadā, Montanā un vietām Aidaho un Oregonā.
Saskaitītas balsis 18 štatos no 50. Baidens pagaidām vadībā ar 89 elektoru vietām; Trampam – 72.
Teksasā pēc 73% balsu saskaitīšanas Donalds Tramps vadībā par 0,2 procentpunktiem. Pagaidām šajā tradicionāli republikāņu štatā cīņa ir ļoti sīva.
Valsts mērogā līdz šim 28,1 miljons iedzīvotāju nobalsojuši par Trampu, bet par Baidenu 27,2 miljoni amerikāņu. (The Guardian)
NBC News prognozē, ka Tramps uzvarēs Dienvidkarolīnas štatā.
Džordžijā par senatori pirmo reizi ievēlēta persona, kas atklāti atbalsta “QAnon” sazvērestības teorijas – Mardžorija Teilore Grīna, ziņo BBC. Viņa ar lielu pārsvaru ieguva vietu Kongresā, kad viņas konkurents no Demokrātiskās partijas izstājās no cīņas personīgu motīvu dēļ. Grīna sociālajos tīklos bieži ir publicējusi nepatiesu saturu, piemēram, ka Hilarija Klintone ir sērijveida slepkava. “QAnon” sekotāji tic sazvērestības teorijai, ka Tramps vada slepenu karu pret elites sātanistiem-pedofiliem valdībā, biznesā un medijos. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Lai optimistiskāk varētu vērtēt Trampa izredzes tikt pārvēlētam, prezidentam vispirms, svarīgi oficiāli uzvarēt Floridā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Pēc tam uzmanību var sākt pievērst situācijai Arizonā, Viskonsinā, Pensilvānijā un Mičiganā.
Ziemeļkarolīnā joprojām notiek to balsu skaitīšana, kuras nodotas šodien. Baidena sākotnējais pārsvars šajā štatā bija saistīts ar to, ka ātrāk saskaitītas pirms vēlēšanu dienas nodotās balsis, taču Tramps varētu samazināt Baidena pārsvaru un, iespējams, arī apsteigt demokrātu, kad saskaitītas būs visas balsis, atzīmē NBC News.
Atgādinām, ka šodien amerikāņi balso ne tikai par prezidentu, bet arī par visiem 435 Pārstāvju palātas deputātiem un arī par 35 Senāta krēsliem. Senātā līdz šim vairākums bijis republikāņiem, savukārt Pārstāvju palātā - demokrātiem.
Baidena kampaņa, piedzīvojot zaudējumu Floridā, var pārāk nesapīkt - šo štatu Trampam uzvarēt bija daudz svarīgāk nekā demokrātu kandidātam. Bijušais viceprezidents savā rīcībā patur vēl virkni veidu, kā nokļūt Baltajā namā, ja sekmīgi nostartēs citos izšķirošajos štatos.
Elektoru kolēģijas balsojumā Baidens šobrīd iekrājis 80 balsis, savukārt Tramps - 48, ziņo NBC News. Lai kļūtu par prezidentu nepieciešamas 270 balsis elektoru kolēģijā.
Teksasā pagaidām saskaitīti 65% balsu. 49,8% nobalsojuši par Baidenu, bet par Trampu 48,7%. (New York Times)
Pirms vēlēšanām trijos nozīmīgos štatos, kuros Tramps uzvarēja 2016. gadā - Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsinā - aptaujās priekšā bija Baidens. Teorētiski Tramps šogad varētu atļauties zaudēt Mičiganā un Viskonsinā, ja atkal uzvar Pensilvānijā, Floridā, Arizonā, Ohaio un Ziemeļkarolīnā. Pašreizējā situācija Pensilvānijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio gan Trampam nav pārāk labvēlīga, taču balsu skaitīšana turpinās.
Ja Tramps zaudētu Ziemeļkarolīnā, viņa ceļš uz Balto namu kļūtu ievērojami sarežģītāks.
Ziemeļkarolīnā novērojama salīdzinoši liela vēlētāju aktivitāte un vairākos nozīmīgos štata apgabalos labus rezultātus pagaidām uzrāda Baidens. (NBC News)
Pulksten 04:00 pēc Latvijas laika vēlēšanu iecirkņus slēgs svarīgajos Viskonsīnas un Arizonas štatos, vēl vairāki iecirkņi tiks slēgti Mičiganā.
Cīņā par 270 elektorātu balsīm Demokrātu pārstāvis Džo Baidens šobrīd ir vadībā ar 51 balsi pret 42.
Lai gan vēlēšanu rezultāti vēl nav zināmi, finanšu datu izpētes kompānija “Finbold” izpētījusi, kurš no abiem kandidātiem uzvarējis sociālajos medijos. Baidena vārds atrodams 2,4 reizes vairāk “Instagram” mirkļabirkās. Savukārt īsi pirms vēlēšanām, kopš 28. oktobra, “Facebook”, “Twitter” un “Instagram” tīklos Baidens piesaistījis 2,3 miljonus jaunu sekotāju, bet Tramps 2,4 miljonus.
Pagaidām Baidens ir priekšā Trampam Ohaio un Ziemeļkarolīnā, taču balsis joprojām tiek skaitītas.
Baidens uzvar Ārkanzasā. https://twitter.com/AP_Politics/status/1323800014783684610
“Ja Florida būs par Baidenu, tad spēle ir beigusies. Bet, ja Florida būs par Trampu, tad, zēni, spēle turpinās,” telekanālam CBS teica kāds Trampa komandas padomnieks. Pašlaik Floridā pēc 93% balsu saskaitīšanas Tramps ir vadībā ar 51%.
Trampa štābs pēkšņi mainījis savu štābu no valdības ēkas uz citu adresi, kas netiek atklāta, ziņo BBC. Vašingtonā ir pastiprināti drošības pasākumi, Balto namu uzmana policija un drošības dienesti. Iepriekš Trampa kampaņas komanda ziņoja, ka štāba darbinieki “komandcentru” izveidojuši Eizenhauera izpildēkā, kas atrodas līdzās Baltajam namam.
BBC prognozē, ka Baidens ir uzvarējis Delavērā, Mērilendā, Masačūsetsā un Ņūdžersijā. Trampam uzvaru prognozē Oklahomā.
Atskats uz aizvadīto četrgadi Trampa prezidentūrā: https://www.delfi.lv/news/arzemes/ka-tramps-meginaja-ameriku-atkal-padarit-varenu.d?id=52621345
Pēc 40% balsu saskaitīšanas Ohaio štatā pagaidām vadībā ir Baidens. (NBC News)
NBC News prognozē, ka Tramps ir uzvarējis Tenesijas štatā.
Florida ir štats ar lielu Latīņamerikas izcelsmes iedzīvotāju skaitu - taču atšķirībā no situācijas visā ASV mērogā, šie iedzīvotāji nepauž tik lielu atbalstu demokrātiem. Savulaik daudzi Kubas izcelsmes amerikāņi aizbēga no komunistiskā režīma un var būt pozitīvāk noskaņoti pret republikāņu antisociālistu noskaņojumu.
Svarīgajā Floridā rezultāti mainās ik sekundi. Starp Trampu un Baidenu atšķirība šobrīd ir 0,1 procentpunkts, ziņo BBC.
https://twitter.com/Balitis/status/1323788681400979461
Iecirkņi slēdzas vēl vairākos štatos: Alabamā, Konektikutā, Delaverā, Floridā, Ilionisā, Meinā, Merilendā, Masačūsetsā, Misisipi, Misūri, Ņūhempšīrā, Ņūdžersijā, Oklahomā, Pensilvānijā, Rodailenda un Tenesijā.
NBC News prognozē, ka Tramps uzvarējis Kentuki. 
Floridā rezultāts mainās ik minūti, abiem kandidātiem ap 50%. “The New York Times” prognozē, ka ar 95% iespējamību šajā svarīgajā štatā uzvarēs Tramps.
Džo Baidens uzvarējis Virdžīnijā. https://twitter.com/AP_Politics/status/1323786492838293513
Drīzumā tiks slēgti vēl vairāki vēlēšanu iecirkņi Floridā, tāpat balsošana noslēgsies Pensilvānijā un dažviet Mičiganā. Visi trīs štati ir ārkārtīgi nozīmīgi vēlēšanu uzvarētāja noteikšanā. Tiesa, rezultātus no Pensilvānjas var nākties gaidīt ilgāk. 
Pēc 67% balsu saskaitīšanas neliels pārsvars Floridā ir Baidenam, ziņo NBC News. 
Tramps nedrīkst atļauties zaudēt arī Ohaio, kur uzvarēja pirms četriem. 
Rietumvirdžīnijā uzvarējis Donalds Tramps. https://twitter.com/AP_Politics/status/1323784832489586689
Vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti nozīmīgajos Ohaio un Ziemeļkarolīnas štatos. 
Pēc 51% balsu saskaitīšanas Floridā vadībā Baidens. Taču atšķirība ir ļoti maza. Baidens – 51%, Tramps – 49%.
Džordžija un Florida ir štati, kuros Trampam nepieciešama uzvara, lai saglabātu izredzes uzvarēt vēlēšanās, atgādina BBC Ziemeļamerikas politisko notikumu analītiķis Antonijs Curkers. 
Floridas štatā Demokrāti svinēja uzvaru 2008. un 2012. gadā, kad par prezidentu tika ievēlēts Baraks Obama. Pirms četriem gadiem Donalds Tramps ieguva 48.6% balsu, bet Hilarija Klintone - 47.4%.
Baidena atbalstītāji Vašingtonā. EPA/Scanpix/LETA
https://twitter.com/generalis_co/status/1323781190298554368
Pēc nepilnas stundas vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti arī Floridā, kas ir viens no atslēgas štatiem, kurš noteiks vēlēšanu uzvarētāju. 
"Exit poll" dati ir viltīgi. No vienas puses - svarīgākā ir ekonomika, bet no otras, ja jāizvēlas tikai starp tautsaimniecību un Covid-19 apturēšanu, tad vairums izvēlas otro. https://www.delfi.lv/news/arzemes/asv-velesanu-jaunakas-aptaujas-veletajiem-butiskakais-jautajums-ekonomika.d?id=52626565
Mediji ziņo par Baidena uzvaru Vermontā. https://twitter.com/TIME/status/1323779998898098178
Provizoriski Republikāņi varētu gūt uzvaru Kentuki, Indianā un Dienvidkarolīnā, savukārt Demokrāti ir favorīti Virdžīnijā un Vermontā. Cits iznākums būtu uzskatāms par pārsteigumu.
Republikāņu viceprezidenta amata kandidāts Maiks Penss savulaik bijis Indianas štata gubernators. 
Trampam prognozē uzvaru Indianā. Štats tradicionāli ir par republikāņiem, bet 2008. gadā te ar nelielu pārsvaru uzvarēja Baraks Obama.
Slēdzas balsošanas iecirkņi Kentuki, Indianā, Džordžijā, Dienvidkarolīnā, Virdžīnijā un Vermontā.
Demokrātu kandidāts Džo Baidens vēlēšanu rezultātus kopā ar ģimeni sagaidīs savās mājās Vilmingtonā, Delavēras štatā. 
Pēc 13% balsu saskaitīšanas Kentuki štatā vadībā Baidens, bet pēc 14% atkal Tramps, ziņo “Fox News”.
Trampa kampaņa paziņojusi, ka par savām izredzēm jūtas pārliecinošāk nekā pirms četriem gadiem. (CNN) 
Tikmēr Tramps komentē pirmos rezultātus: “Mēs izskatāmies patiešām labi visā valstī! Paldies!” https://twitter.com/realDonaldTrump/status/1323765884268224514?ref_src=twsrc%5Etfw
NBC News "Exit polls" aptaujās secināts, ka 34% vēlētāju ar ekonomiku saistītos jautājumus uzskata par nozīmīgāko faktoru. 
Tramps vēlēšanu rezultātus kopā ar saviem ģimenes locekļiem un personāla pārstāvjiem sagaidīs Baltajā namā. (CNN)
“Šis ir mirklis pierādīt, ka: Mīlestība ir spēcīgāka par naidu. Cerība ir spēcīgāka par bailēm. Gaisma ir spēcīgāka par tumsu. Nobalso, pirms iecirkņi tiek slēgti,” raksta Džo Baidens. https://twitter.com/JoeBiden/status/1323753975221522433?ref_src=twsrc%5Etfw
Pagaidām Indianā un Kentuki saskatīti 2% balsu un šobrīd Tramps ir pārliecinošā vadībā. (RealClearPolitics)
Dažviet Indianas un Kentuki štatos vēlēšanu iecirkņi jau ir slēgti. Sagaidāms, ka šajos tradicionālajos republikāņu štatos uzvarēs Tramps.
Pēc nepilnas stundas tiks slēgti vēlēšanu iecirkņi atsevišķos štatos, tostarp Indianā, Kentuki, Dienvidkarolīnā.
Bijusī ASV prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone aicina Minesotas iedzīvotājus doties uz vēlēšanām. “Mūsu demokrātijas nākotne ir atkarīga no jūsu dalības vēlēšanās,” viņa raksta. https://twitter.com/HillaryClinton/status/1323755865040707590?ref_src=twsrc%5Etfw
https://twitter.com/auth0rity/status/1323760506029694976
https://twitter.com/DavisVilums/status/1323759462419759106
Protestētāji dedzina ASV karogu pie Trampa torņa Ņujorkā. Foto: AP/Scanpix/LETA
"Pie un ap iecirkņiem viss bija mierīgi, tomēr pilsēta sākusi gatavoties iespējamiem nemieriem. Mums jau ir pieredze, ka, ja sākas nemieri, tad tiek izdemolēti un izlaupīti veikali, tāpēc jau laicīgi daudzi no tiem nosegti ar finieru plāksnēm. Visa pilsēta izskatās tāda kā aizbarikādēta. Tas ir kaut kas negaidīts un neredzēts, ja salīdzina ar iepriekšējām vēlēšanām," sarunā ar portālu "Delfi" sacīja žurnāliste, "Latviesi.com" reģionālā redaktore Ziemeļkalifornijā un ASV Taira Zoldnere. Plašāk šeit: https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviete-demokratu-citadele-ari-seit-veikali-nosegti-finieru-plaksnem.d?id=52626499
Sasists “Padari ASV atkal varenu” cepures modelis Vašingtonā. Reuters/Scanpix/LETA
Pensilvānijas maiznīcā, kas precīzi prognozējusi pēdējo trīs vēlēšanu rezultātus, aptaujā uzvarējis Donalds Tramps. https://twitter.com/nypost/status/1323744534409498633
Iepretim Baidenam Tramps, četrus gadus vadīdams ietekmīgāko valsti pasaulē, ir iemantojis daudz lielāku mākslinieku vēlmi viņu uzgleznot vai kā citādi atveidot. Vairumā popularitāti ieguvušo sienu gleznojumu dažādās pasaules malās Tramps attēlots skūpstāmies ar dažādu valstu līderiem, atgādinot citu slavenu mākslas darbu uz Berlīnes sienas - iemūžināto Leonīda Brežņeva un Vācijas Demokrātiskās Republikas Eriha Honehera skūpstu. Zīmīgi ka viens no pirmajiem šādiem darbiem tapa tepat kaimiņvalsts galvaspilsētā Viļņā.
Kandidātu atbalstītāji savu nostāju mēdz paust arī agresīvā veidā. Par nopietnām vēlētāju sadursmēm līdz šim ziņots netiek. https://twitter.com/SkyNews/status/1323746871660191755
“Šajā vēlēšanu dienā uz kārts ir likts viss. Mūsu darbs. Mūsu veselības aprūpe. Neatkarīgi no tā, vai mēs spēsim kontrolēt šo pandēmiju, vai nē. Bet šeit ir labas ziņas: šodien varat izvēlēties pārmaiņas. Jūs varat ievēlēt Džo Baidenu un Kamalu Harisu. Uzvarēsim šo lietu,” raksta bijušais ASV prezidents Baraks Obama. https://twitter.com/BarackObama/status/1323726205993033728?ref_src=twsrc%5Etfw
https://twitter.com/MMartinsh/status/1323739684204404738
Pavisam reāls ir scenārijs, ka vēlēšanu naktī (pēc Latvijas laika agrā trešdienas rīta stundā) mēs nezināsim, kurš uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Pandēmijas dēļ šogad pa pastu balso vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk, un pasta balsošanas skaitīšana prasa ilgāku laiku nekā balsošanas vietās nodotie vēlēšanu biļeteni. Tā kā katram štatam ir savi noteikumi par balsu skaitīšanu, daži štati ziņos par rezultātiem ātrāk nekā citi. No izšķirošajiem štatiem laicīgi vajadzētu būt pieejamiem rezultātiem no Floridas un Viskonsinas, taču ilgāk var nākties gaidīt rezultātus no Pensilvānijas un Mičiganas.
Lielākā Džo Baidena ģīmetne pirmsvēlēšanu noskaņās tapusi nelielā Īrijas pilsētiņā Ballinā, kurā mīt nepilni 11 000 iedzīvotāju. Tieši no šīs apkārtnes esot cēlies Baidenu klans. Ballinu, būdams viceprezidents, Baidens apmeklējis arī pats.Izskanējis, ka tieši viņa nacionālā izcelsme varētu spēlēt par labu Baidenam vairākos štatos, kuros dzīvo īru pēcteči. Kopumā deviņos ziemeļrietumu štatos vairāk iedzīvotāju cēlušies no īriem nekā jebkuras citas nacionālitātes imigrantiem.Noskaidrots, ka Baidena priekšteči Ballinu pametuši 19. gadsimta viducī, Īriju plosot badam.Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Tramps sola, ka nākamais gads ekonomikā būs labākais ASV vēsturē. https://twitter.com/realDonaldTrump/status/1323725991148167171?ref_src=twsrc%5Etfw
Runājot ar medijiem, prezidents Tramps izteicās: "Uzvarēt ir viegli. Zaudēt nekad nav viegli. Man tas [zaudēt] nav viegli."
Vēlēšanu rezultātus Ziemeļkarolīnas štatā paziņos par vismaz 45 minūtēm vēlāk nekā sākotnēji paredzēts. Štata vēlēšanu padome pagarināja balsošanu četros iecirkņos, kuros no rīta bijušas problēmas. https://twitter.com/jimsciutto/status/1323704377140498432
Indijas ciemā Tulasendrapuramā Indijas dienvidos šorīt templī notika aizlūgums par demokrātu kandidāta Džo Baidena viceprezidentes kandidāti Kamilu Harisu, ziņo BBC. 5000 cilvēku apdzīvotājā ciemā rūpīgi seko ASV vēlēšanām, jo te ir dzīvojuši Harisas senči. Viņa pati apmeklējusi šo templi, kad bija piecus gadus veca.
Demonstrants pie Baltā nama Vašingtonā. Kuru kandidātu viņš atbalsta, spriediet paši. Foto: AFP/Scanpix/LETAS
Visās ASV malās pie vēlēšanu iecirkņiem veidojas garas balsotgribētāju rindas. Iepriekš izskanējušais, ka augsts iepriekšējās balsošanas līmenis lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, jo cilvēki nevēlas īstajā balsošanas dienā atrasties garās rindās, tomēr nenozīmē, ka šodien vēlētāju būs mazāk. Ļoti iespējams, ka nenoplokošā vēlēšanu aktivitāte novedīs līdz visu laiku visaugstākajam ASV vēlēšanu apmeklējumam.Salīdzinoši kopš Otrā pasaules kara vēlēšanas apmeklējuši 49%-63% balsstiesīgo ASV vēlētāju. Pēdējās desmitgadēs mazākā vēlēšanu aktivitāte (jau minētie 49%) tika novērota, pārvēlot uz otro termiņu Bilu Klintonu, kuram no republikāņu rindām pretī stājās Bobs Douls. Savukārt lielākā – pagājušajās vēlēšanās 2016. gadā. Tā noteikti tiks pārspēta.Tas nozīmē, ka šīs arī būs vēlēšanas, kurās piedalījies visu laiku lielākais ASV pilsoņu skaits, jo pat, ja tās aktivitātē neapsteigs 19. gadsimtam raksturīgo 70%-82% vēlētāju aktivitāti, šajā laikā ASV iedzīvotāju skaits ir daudzkāršojies.Vēlētāju rinda Hūverā, Alabamā:https://twitter.com/AustinKellerman/status/1323697430982991874?ref_src=twsrc%5Etfw
ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklē ziņojumus par to, ka cilvēki saņēmuši automātiskus telefona zvanus ar aicinājumiem neiet balsot. Specdienesti pieļauj, ka tas izskatās pēc “vēlētāju iebiedēšanas un apspiešanas taktikas”. Taču līdzīgas lietas notikušas arī citu prezidenta vēlēšanu laikā. Par šādiem zvaniem ziņojuši vairāku štatu iedzīvotāji, ziņo BBC.


Džo Baidens var kļūt par pirmo ASV prezidentu no Delavēras, kas platības ziņā ir otrs mazākais ASV štats.
Šī ir trešā reize, kad Baidens kandidē uz prezidenta amatu. Pirmoreiz viņš cīņā par Baltā nama atslēgām iesaistījās 1988. gadā, bet otrreiz - 2008. gadā. Abi mēģinājumi gan nebija visai veiksmīgi un Baidens relatīvi ātri izstājās no cīņas par demokrātu nomināciju.
Krievijas iespējamā iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās ir karsts temats kopš 2016. gada kampaņas, kurā Krievijai pārmeta iejaukšanos ar mērķi veicināt Trampa ievēlēšanu. Šogad fiksēti ar Krieviju saistītu hakeru uzbrukumi ar Baidena kampaņai piesaistītai firmai un Demokrātiskās partijas e-pastiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins oktobra sākumā, uzstājoties Krievijas enerģētikas nedēļas pasākumā, pajokoja, ka Krievija noteikti iejauksies šajās vēlēšanās. “Obligāti iejauksimies nākamajās ASV vēlēšanās, atklāšu jums noslēpumu. Tikai nevienam nesakiet,” jokoja Putins.
Šogad būtisku lomu vēlēšanu uzvarētāja noteikšanā var spēlēt rezultāts Arizonā, kur Demokrātiskās partijas kandidāts nav uzvarējis kopš 1996. gada. Aptaujas liecina, ka šajās vēlēšanās abiem kandidātiem ir izredzes uzvarēt Arizonā.
Lai gan vēlēšanu kampaņu aktivitātes ir noslēgušās, daudzviet turpinās privātās iniciatīvas, lai savā pusē pārvilinātu vēl neizlēmušos. Tā, piemēram, Sanantonio pievārtē, Teksasā, Trampa atbalstītāji pulcējušies ar saviem auto, lai pa apkārtnes ceļiem dotos garā braucienā tā dēvētajā "Trampa vilcienā". Tā vadošais auto ir M35 militārais kravas auto, kādus ASV armija izmantoja no 50. gadiem līdz pat Irākas kara pirmajiem gadiem. https://twitter.com/m_b_dunphy/status/1323700033217351682?ref_src=twsrc%5Etfw

Trampa pārvēlēšana būtu pirmā reize ASV vēsturē, kad uz otro termiņu tiek pārvēlēti četri prezidenti pēc kārtas. Trīs iepriekšējie prezidenti - Bils Klintons, Džordžs Volkers Bušs un Baraks Obama amatā pavadīja divus termiņus.
Donalda Trampa zaudējuma gadījumā viņš kļūs par pirmo prezidentu, kurš vēlēšanās piekāpies bijušajam viceprezidentam.
No pēdējām piecām ASV vēlēšanām divos gadījumos par prezidentu kļuva kandidāts, par kuru kopumā nobalsoja mazāks vēlētāju skaits, nekā par viņa konkurentu. Abos šajos gadījumos par prezidentu kļuva republikānis - 2000. gadā Džordžs Volkers Bušs un 2016. gadā Donalds Tramps.
Štati, kuros 2012. gadā uzvarēja Demokrātu pārstāvis Baraks Obama, bet 2016. gadā triumfēja Republikāņu pārstāvis Donalds Tramps - Florida, Aiova, Ohaio, Viskonsīna, Mičigana un Pensilvānija. Rezultāti minētajos štatos var kļūt par ļoti nozīmīgu faktoru arī šajās vēlēšanās.
ASV partijas piederība mēdz būt teju reliģiska - ja esi demokrāts vai republikānis, tad līdz galam:
Vēlētāji vairākos štatos stāv garās rindās, lai nobalsotu par savu favorītu ASV prezidenta vēlēšanās. https://twitter.com/QuickTake/status/1323711372325195776
Daži vēlētāji Floridas, Aiovas, Džordžijas, Mičiganas un Pensilvānijas štatos vēl pirms rītausmas ieradās vēlēšanu vietās, lai nebūtu jāgaida garās rindās, taču tās izveidojās tik un tā, ziņo "Associated Press".
https://twitter.com/DelfiLV/status/1323709598122070018
Federālais tiesnesis devis rīkojumu ASV pastam (USPS) pārbaudīt savos sūtījumu apstrādes centros, vai tur nav vēl nenosūtītu pasta balsojuma biļetenu. Tiem jābūt piegādātiem līdz 15:00 pēc Vašingtonas laika (22:00 pēc Latvijas laika).
Teksasa par demokrātu kandidātu nav nobalsojusi kopš 1976. gada, kad šī štata vēlētāju uzticību ieguva Džimijs Kārters.
Paralēli prezidenta vēlēšanām, amerikāņi balsos arī par Kongresa deputātiem. Cīņa notiks par 35 no 100 krēsliem (katram štatam ir divi senatori) Kongresa augšpalātā jeb Senātā. No šīm 35 vietām Senātā 23 līdz šim bijušas republikāņiem. Šobrīd Republikāniskajai partijai Senātā ir vairākums 53 pret 47. Tāpat cīņa notiks arī par visiem Kongresa apakšpalātas jeb Pārstāvju palātas 435 krēsliem. Šobrīd vairākums Pārstāvju palātā ir demokrātiem.
Baidens pie dzimtās mājas Pensilvānijā. EPA/Scanpix/LETA
Baidens savas kampaņas laikā šīs vēlēšanas raksturojis kā cīņu par amerikāņu "nācijas dvēseli".
Demokrātiskās partijas kandidāts Džo Baidens otrdien apmeklējis savu bērnības māju Pensilvānijā. Foto: AP/Scanpix/LETA
Baidens var kļūt par 15. ASV viceprezidentu, kurš iegūst prezidenta amatu, bet tikai sestais, kurš par tādu kļūst vēlēšanu rezultātā. Deviņos gadījumos esošais viceprezidents stājies prezidenta amatā pēc Baltā nama saimnieka atkāpšanās vai nāves.
Par to, kuri republikāņu politiķi pēc četriem gadiem varētu kandidēt uz partijas prezidenta amata nomināciju iespējams lasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/dzive-pec-trampa-kuri-republikani-2024-gada-varetu-cinities-par-prezidenta-amatu.d?id=52433567
Ja Baidens uzvar šī gada vēlēšanās un izvēlas nekandidēt uz otru termiņu, tad Kamala Harisa, būdama viņa viceprezidenta amata kandidāte, atrodas labās pozīcijās, lai pēc četriem gadiem iegūtu Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju. Par demokrātu prezidenta amata nomināciju Harisa cīnījās arī šī gada priekšvēlēšanu procesā, taču viņas kandidatūra nebija veiksmīga.
Baidena vecums politikas apskatnieku vidū veicinājis pieņēmumu, ka uzvaras gadījumā demokrāts prezidenta amatā, visdrīzāk, pavadītu tikai vienu termiņu, jo tā beigās viņam būtu jau 82 gadi. Pagaidām gan būtu pāragri prognozēt to, vai Baidens vēlēsies Baltajā namā uzturēties ilgāk par četriem gadiem.
“Es domāju, ka mums būs lieliska nakts,” Tramps uzrunā republikāņiem Virdžīnijā.
Ja Baidens iegūs prezidenta amatu - viņš apsteigs Donaldu Trampu kā visu laiku vecākais ievēlētais ASV prezidents. Plānotajā inaugurācijas dienā 20. janvārī viņš būs 78 gadus un divus mēnešus vecs.
Foto: EPA/Scanpix/LETA
Vēl kadri no uguns rituāla Indijā. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Indijas labā spārna organizācija “Hindu Sena” Deli notur uguns rituālu Trampa atbalstam. Foto: EPA/Scanpix/LETA
Republikāniskās partijas viceprezidenta amata kandidāts tāpat kā pirms četriem gadiem ir Maiks Penss. Savukārt Demokrātiskās partijas viceprezidenta amata kandidāte ir Kamala Harisa. Par Harisu vairāk iespējams lasīt šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/aris-jansons-obama-bruncos.d?id=52375015
Parasti vēlēšanu rezultāts tiek izšķirts tā sauktajos "violetajos štatos" – Pensilvānijā, Mičiganā, Viskonsinā, Floridā, Arizonā, Ohaio, Ziemeļkarolīnā – tur vienlīdz lielas izredzes uzvarēt ir gan demokrātam, gan republikānim. Tiek prognozēts, ka šī gada vēlēšanās būtiska loma būs rezultātam Pensilvānijas un Floridas štatos.
Pirms četriem gadiem par demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni nobalsoja nepilnus trīs miljonus lielāks cilvēku skaits, nekā par republikāni Donaldu Trampu. Kā zināms, par prezidentu tomēr kļuva republikānis. Šāda situācija ir iespējama, jo ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju nosaka nevis tas, par kuru kandidātu nobalso lielāks skaits vēlētāju, bet gan iegūtais balsu skaits elektoru kolēģijā – institūcijā, kura formāli ievēl prezidentu. Tajā kopumā ir 538 pārstāvji – katram štatam ir savs noteikts pārstāvju skaits. Lai kļūtu par prezidentu, nepieciešams iegūt vismaz 270 balsis elektoru kolēģijā.
Pirmos vēlēšanu iecirkņus slēgs pēc nepilnām sešām stundām.
Lielais vēlēšanu apmeklējums demonstrē ļoti aso sāncensību, kurā vienas puses atbalstītāji ir otras puses pretinieki. Tas izpaužas gan retorikā, gan uzskatos attiecībā uz ekonomiku, sociālo nozari, pat cīņu ar pandēmiju. Šī iemesla dēļ kopš pirmdienas divas lielpilsētas – megapole Ņujorka un politiskais centrs Vašingtona – gatavojas, ka spriedze abu pušu starpā var pāraugt arī ielu sadursmēs un grautiņos. Ieskats barjeru celšanā ap Balto namu, dažādām valsts iestādēm, mediju ēkām un veikaliem:
Līdz pirmdienas vakaram iepriekšējā balsošanā nobalsojuši jau 97 miljoni, kas ir vairāk nekā citkārt. Lielais balsotāju skaits priekšvēlēšanu laikā, kas vairākos štatos pārspēja kopējo tajos nobalsojušo skaitu iepriekšējās vēlēšanās 2016. gadā, apliecina, ka gan Donalda Trampa, gan Džo Baidena atbalstītāji (vai, kā bieži tiek uzsvērts, ne Baidena atbalstītāji, bet drīzāk Trampa pretinieki) šīs uzskata par ļoti svarīgām vēlēšanām.
Šīs vēlēšanas no citām atšķirsies vairākos veidos. Ar plašāku informāciju par svarīgiem aspektiem ASV vēlēšanu procesā iespējams iepazīties šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/pieci-fakti-kas-jazina-par-asv-prezidenta-velesanam.d?id=52623796
Esiet sveicināti, dārgie politikas cienītāji! Tā diena ir pienākusi un amerikāņi izvēlas nākotni – pašreizējais prezidents Donalds Tramps cīnīsies par palikšanu Baltajā namā vēl uz četriem gadiem. Savukārt viņa konkurents Džo Baidens no Demokrātiskās partijas mēģinās to nepieļaut. Būsim ar jums līdz agrai trešdienas stundai un sekosim vēlēšanu procesam!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV vēlēšanas 2020
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form