Nedz galēji konservatīvais senators no Teksasas Teds Kruss, nedz Ohaio gubernators Džeins Keisiks nespēja Delavērā, Konektikutā, Mērilendā, Pensilvānijā un Rodailendā pārspēt ekscentrisko miljardieri Trampu, kurš jau paziņojis, ka kļuvis par republikāņu partijas "domājamo nominantu" startam rudenī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Savukārt bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone Demokrātu partijas kreisā spārna pārstāvim Bērnijam Sandersam bija spiesta piekāpties vienīgi Rodailendā, un pašpasludinātais "demokrātiskais sociālists" pēc šīs nelielās uzvaras jau paziņojis, ka nolēmis cīnīties līdz galam.
Tramps, kuru otrdienas uzvaras stipri tuvinājušas kārotajam mērķim nodrošināt 1237 delegātu balsis, kas nepieciešamas, lai republikāņu konventā jau pirmajā balsojumā viņš tiktu apstiprināts par partijas kandidātu prezidenta vēlēšanās, paziņoja, ka, nonākot Baltajā namā, negrasās mīkstināt savu politisko programmu.
Nedz Krusam, nedz Keisikam vairs nav nekādu cerību, ka viņi varētu sasniegt šo mērķi, taču abi turpina cīņu, cerot uz tā dēvēto atvērto konventu, tas ir, iespēju, ka Trampam pietrūks delegātu balsu, lai viņš gūtu uzvaru jau pirmajā balsojumā. Tad nākamajās balsošanas kārtās delegātus vairs nesaistīs priekšvēlēšanu balsojuma rezultāts attiecīgajā štatā un tie varēs balsot arī par kādu citu kandidātu, kas viņu štatā nav uzvarējis.
Šobrīd saskaņā ar britu publiskās raidorganizācijas BBC aplēsēm Tramps sev jau nodrošinājis 950 delegātus, un viņam atlicis vēl izcīnīt 287 delegātu balsis.
Tikmēr Krusam pienākas 560, bet Keisikam - 153 delegāti.
Arī Sandersa izredzes panākt Klintoni kļūst aizvien niecīgākas.
Bijusī pirmā lēdija jau nodrošinājusi 2141 no demokrātu kongresā nepieciešamajām 2383 delegātu balsīm. 519 no tiem ir tā dēvētie superdelegāti, partijas vēlētās amatpersonas, kuras konventā var balsot pēc saviem ieskatiem.
Viņai līdz kārotajai finiša atzīmei atlicis piesaistīt vairs tikai 242 delegātus.
Tajā pašā laikā Sanders pagaidām izcīnījis tikai 1321 delegātu. No tiem vien 39 ir superdelegāti.
