Krievijas cauruļvadu monopols "Transņeftj" var tā arī neatsākt naftas piegādes Lietuvai, ja Krievijas Federālais Tehnoloģiskās un ekoloģiskās uzraudzības dienests ("Rostehnadzor") pieprasītu veikt pārāk dārgus naftas vada remontdarbus, paziņojis "Transņeftj" vadītājs Semjons Vainštoks.
"Transņeftj" izvērtētu šādu darbu rentabilitāti, taču varētu no tiem vispār atteikties, ja būtu nepieciešams pārāk nopietns remonts, piebildis Vainštoks.
Jūlija beigās pēc cauruļvada "Družba" avārijas "Transņeftj" slēdza šā naftas vada atzaru, kas savieno Krieviju un Lietuvu. Līdz ar to tika pārtraukts jēlnaftas eksports uz Lietuvu, un kopš tā laika Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmums ir spiests izmantot dārgāku jēlnaftu, kas piegādāta pa jūrasceļu no Primorskas ostas caur Būtiņģes termināli.
Analītiķi naftas piegādes pārtraukšanu vērtējuši kā Maskavas atbildes reakciju uz Viļņas lēmumu pārdot koncernu "Mažeiķu nafta" Polijas kompānijai "PKN Orlen", nevis kādai no Krievijas naftas kompānijām.
Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils tika paudis cerību, ka naftas piegāde pa cauruļvadu no Krievijas varētu atsākties martā, kad gaidāms "Rostehnadzor" ziņojums.
Tomēr analītiķi atgādina, ka līdzīgu taktiku Maskava izmantojusi arī pirms dažiem gadiem, kad tika pārtrauktas naftas piegādes Latvijas kompānijai "Ventspils nafta".
Janvārī izredzes atsākt naftas piegādes Lietuvai mazinājās arī ar Krievijas un Baltkrievijas attiecību saasināšanos, kuras dēļ uz trim dienām tika pārtraukta naftas piegāde caur Baltkrieviju pa cauruļvadu "Družba" uz Čehiju, Vāciju, Poliju un Slovākiju. Tas pamudinājis Maskavu vēl vairāk domāt par naftas eksporta ceļu pārkārtošanu, orientējoties uz atteikšanos no tranzītvalstu pakalpojumiem.
