Turkmenistānas jaunākie, taču tā arī publiski nepieejamie tautas skaitīšanas dati liecina, ka desmit gadu laikā valsti pametuši nepilni divi miljoni iedzīvotāju, atsaucoties uz vairāku anonīmu amatpersonu teikto, ziņo "Radio Brīvā Eiropa".
Noslepenotie dati liecinot, ka valsti no 2008. gada līdz 2018. gadam pametuši 1 879 413 cilvēki, citās valstīs iegūstot pastāvīgas dzīvesvietas vai pastāvīga darba atļauju. Šajos datos netiek pat uzskaitīti tie, kas valsti pamet uz laiku, dodoties līgumdarbos vai sezonālos darbos.
Ņemot vērā, ka Turkmenistānas iedzīvotāju skaits, ņemot vērā iedzīvotāju skaitīšanas datu nepieejamību, līdz šim tika lēsts ap 5,7 miljoniem, valsti ir pametusi vismaz trešdaļa iedzīvotāju.
Medijs ziņo, ka pirmās neiepriecinošās aplēses par strauju iedzīvotāju skaita sarukšanu varasiestādes ieguvušas jau 2012. gadā. Autoritārais Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, uzzinot tautas skaitīšanas rezultātus, neesot bijis apmierināts. Ņemot vērā, ka straujais aizbraukušo skaits neliecina neko labu par viņa izvēlēto valsts pārvaldes modeli, viņš pavēlējis atkārtot tautas skaitīšanu, bet jau izmantojot citu metodoloģiju.
Sešus gadus ar otro piegājienu tapušajā tautas skaitīšanā par pamatu tika ņemti dati par skolēniem un īpašumos reģistrētajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie dati uzrādīja vēl skumjāku ainu un, kā to "Radio Brīvā Eiropa" apraksta kāds zinātājs, "prezidents kļuvis histērisks".
Vienlaikus, ņemot vērā valsts noslēgtību, informācijas pieejamības grūtības, kā arī neatkarīgu mediju nespēju Turkmenistānā eksistēt, emigrācijas apjomi nesola mazināties.
Vienīgais iemesls izbraucēju samazinājumam pēdējos dažos gados varētu būt valsts uzsāktā politika, liedzot daļai par 40 gadiem jaunāku cilvēku vispār doties prom. Jau kopš 2017. gada turkmēņi saskaroties ar gadījumiem, ka viņu lidojuma biļetes tiek anulētas, pat kompensētas, bet viņi paši aicināti palikt. Pērn šādu gadījumu kļuvis vairāk un cilvēki aizturēti arī uz sauszemes robežām. Jautāti, kāpēc bloķē cilvēku kustību, robežsargi attraukuši, ka reģionā neesot vairs darba roku, un kurš strādās, ja visi aizbrauks.
Esot pat bijuši gadījumi, ka pie Krievijas vīzu izsniegšanas centra durvīm vienmēr stāvošās rindas pietur autobuss, aicina rindā stāvošos iekāpt un kaut kur aizved, bet pēc kāda laika atved atpakaļ. Braucienu pieredzējušie stāsta, ka pāris stundas ilgajā prombūtnē amatpersonas aicinājušas nepamest Turkmenistānu, kā arī solījušas, ka dzīve drīz strauji uzlabosies.
Par spīti valsts pamešanas grūtībām izbraukušo skaits turpina palielināties galvenokārt uz Krieviju, Kazahstānu un Turciju.
Turkmenistāna ir ar dabas resursiem bagāta valsts, taču pēdējo gadu laikā audzis bezdarbs, pieredzēta liela inflācija, un ziņots, ka vietām pat maize tiek izsniegta stingri ierobežotā daudzumā. Turklāt Centrālāzijas zeme uzskatāma par vienu no nebrīvākajām cilvēktiesību pārkāpumu ziņā. Valdības kritiķi bieži nonākot cietumos un psihoneiroloģiskajās slimnīcās, brīvi mediji Turkmenistānā neeksistē, turklāt tajā nekad nav notikušas brīvas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem .
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
