Trimdā dzīvojošos čečenus satrauc viņu valodas stāvoklis gan dzimtenē, kur mācības skolās un visa lietvedība notiek krievu valodā, gan emigrācijā, kur čečeniem dzimto valodu ir iespēja lietot vienīgi ģimenēs. Šo jautājumu ceturtdien apaļā galda konferencē Lietuvas Seimā apspieda Turcijas, Francijas un Polijas čečenu kopienu pārstāvji.

Konferenci "Čečenu valodas liktenis" rīkoja Seima deputātu grupa starpparlamentārajiem sakariem ar Ičkerijas republiku, pieminot 15.gadskārtu, kopš Krievijas karaspēks iebruka Čečenijā un sākās pirmais Čečenijas karš.

"Čečenu tauta aizstāvēja savu neatkarību, savus centienus dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. Šobrīd okupētajā Čečenijā pastāv autoritārs režīms un norisinās pārmaiņas, kas var nodarīt nelabojamu kaitējumu čečenu tautas kultūrai - īpaši ņemot vērā, ka valoda ir viena no svarīgākajām kultūras pazīmēm," uzsvēris Seima deputātu grupas vadītājs Rīts Kupčinsks.

Kā norādījusi Stambulā dzīvojošā čečenu trimdas pārstāve Sacita Asujeva, problēmas ar čečenu valodas mācīšanu pastāvējušas arī agrāk. "Radio un televīzija lielākoties raida krievu valodā, visi iespiestie preses izdevumi, izņemot vienu avīzi, arī iznāk krieviski, tāpēc čečenu valodai šobrīd draud nopietnas briesmas," viņa uzsvērusi.

Valoda jebkurai tautai ir "kā sirds un asinis", sacījis Strasbūrā strādājošais starptautisko tiesību speciālists Saīds Amins Ibrahimovs. "Jebkuras tautas iznīcināšana sākas no valodas iznīcināšanas. Čečenu valodas genocīds turpinās jau ilgu laiku, tas notiek arī šobrīd. Okupētajā Čečenijā čečenu valodas un kultūras mācīšanai tiek atvēlēts maz laika - mācības galvenokārt orientētas uz Krieviju. (..) Neesmu valodas speciālists, bet mīlu savu tautu un tās valodu, vēlos, lai tā saglabātos (..) un netiktu kropļota Krievijas politiskās interesēs," viņš piebildis, vēršoties pie starptautiskajām organizācijām un ārvalstu parlamentiem ar aicinājumu palīdzēt saglabāt čečenu valodu.

Savukārt Varšavā dzīvojošais Isa Adajevs pievērsis uzmanību valodas situācijai ārzemēs dzīvojošo čečenu kopienās. Pēc viņa teiktā, šobrīd ceturtā daļa čečenu nedzīvo Čečenijā, bet postpadomju telpā un aiz tās robežām, un pat tajos laikos, kad faktiski visa tauta bija deportēta uz Kazahstānu un citām vietām, valodas pastāvēšana bija apdraudēta mazāk nekā tagad.

Emigrācijā valodai draud sastingums, jo čečeni to lieto vienīgi ģimenēs. Kā atzīmējis Adajevs, kas uz Lietuvu atvedis vēstuli prezidentei Daļai Grībauskaitei ar lūgumu atbalstīt čečenu prasības, būtu nepieciešami minimāli apstākļi, lai valodu varētu vismaz saglabāt, ja ne attīstīt.

Apaļā galda konferences dalībnieki gatavojas nosūtīt Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO) un Eiropas institūcijām aicinājumu palīdzēt, lai varētu pašā Čečenijā sagatavot čečenu valodas skolotājus, skolu programmās ieviest čečenu tautas vēstures kursu, nodrošināt čečenu valodas dominēšanu medijos, izstrādāt vismaz divas čečenu valodas vārdnīcas un panākt, lai uzraksti sabiedriskajā telpā būtu čečenu valodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!