Nekavējoties nepieciešamās reformas Moldovā nav veiktas, tāpēc ka jau kopš 2009.gada septembra valstī nevar ievēlēt jauno prezidentu, jo valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešams 61 no 101 parlamenta deputāta atbalsts.
Iepriekšējais Moldovas prezidents Komunistiskās partijas līderis Vladimirs Voroņins 2009.gada 11.septembrī pēc astoņiem šajā amatā pavadītiem gadiem nolika prezidenta amata pilnvaras, un Konstitucionālā tiesa 2009.gada 17.septembrī par pagaidu prezidentu iecēla toreizējo parlamenta priekšsēdētāju Mihaju Gimpu, bet kopš pagājušā gada decembra šos pienākumus pilda tagadējais parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu.
Voroņina otrais amata pilnvaru termiņš beidzās jau 2009.gada 7.aprīlī, bet viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus, jo parlamentam vairākas reizes neizdevās ievēlēt jaunu prezidentu. Šī iemesla dēļ pērn 29.jūlijā Moldovā notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, pēc kurām valdošo koalīciju izveidoja trīs prorietumnieciskās partijas, kam kopā ir 59 balsis.
Piektdienas paziņojums par trīs opozīcijas deputātu atbalstu koalīcijas kandidātam nozīmē, ka 18.novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās koalīcijas kandidāts varētu saņemt 62 balsis.
"Mēs šo grūto soli speram Moldovas nākotnes vārdā. Mūsu uzskati un idejas ir atšķirīgi, bet mēs vēlamies atrisināt politisko krīzi, kas liedz parlamentam jau divus ar pusi gadus ievēlēt prezidentu," teica viens no trim deputātiem Igors Dodons, atzīstot, ka gaida, kas būs pozīcijas izvirzītais kandidāts prezidenta vēlēšanās.
Iepriekš koalīcija izvirzīja Lupu, kas reiz izstājās no Komunistiskās partijas un viņu rindās tiek uzskatīts par nodevēju, tādēļ maz ticams, ka viņa kandidatūra tiks izvirzīta atkārtoti.
Tā kā arī jaunā sasaukuma parlamentam divas reizes neizdevās ievēlēt jaunu valsts vadītāju, saskaņā ar konstitūciju prezidenta pienākumu izpildītājam bija jāatlaiž parlaments un jārīko ārkārtas vēlēšanas. Prezidentu ievēlēt neizdevās 2009.gada novembrī un decembrī, un parlaments varēja tikt atlaists pēc pagājušā gada 16.jūnija.
Mēģinot izvairīties no parlamenta atlaišanas, valdošā koalīcija pērn 5.septembrī rīkoja referendumu par prezidenta ievēlēšanu tiešā tautas balsojumā, bet referendums izgāzās pārāk zemas balsotāju aktivitātes dēļ.