Foto: AFP/Reuters/Scanpix/LETA
Cilvēka radīto klimata pārmaiņu sekas katrā pasaules malā izjūt citādi. Vienā daļā mežus un krūmājus plosa biežāki un vērienīgāki ugunsgrēki, citviet pieaug vēja spēks un plūdu biežums. Piedāvājam atskatīties, kas jauns klimata pārmaiņu jomā atklāts un noticis pagājušajā nedēļā.

Aisbergs "A68" dodas okeānā

Lielākais aisbergs pasaulē dodas atklātos ūdeņos, vēsta BBC. Kodētu nosaukumu "A68" ieguvušais aisbergs, kas no kontinentu klājošās ledus kārtas nolūza jau 2017. gadā, un nupat ir atvirzījies tik tālu uz ziemeļiem, ka sasniedzis kontinentu ieskaujošā pastāvīgā jūras ledus zonas robežu.

Kopš atdalīšanās tas gandrīz nemaz nav sarucis un joprojām ir aptuveni 2300 kvadrātkilometrus liels. Salīdzinājumam, Ventspils novads, kas pēc platības ir otrs lielākais Latvijā, tikai nedaudz pārspēj aisberga izmērus. Zinātnieki gan paredz, ka atklātos ūdeņos ledājs ilgstoši vienots nesaglabāsies, atzīmē BBC.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Antarktīdā var skraidīt šortos

Antarktīdā reģistrēta līdz šim augstākā temperatūra, vēstīja Argentīnas pētnieki. Pagājušajā ceturtdienā Antarktīdas pussalā esošajā Esperanzas bāzes stacijā (attēlā) fiksēta 18,3 grādu pēc Celsija temperatūra. Salīdzinājumam, tobrīd Madridē bija 9 grādi, Stambulā – 8 grādi, bet Kairā – 22 grādi.

Līdzšinējais rekords – 17,5 grādi pēc Celsija – šajā bāzes stacijā tika fiksēts 2015. gada martā. Antarktīdas pussala ir kontinenta vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā daļa. Tā ir arī viens no visstraujāk silstošajiem reģioniem pasaulē, atzīmē BBC. Kopumā Antarktīdā pēdējo 50 gadu laikā temperatūra vidēji cēlusies par trim grādiem. Izkūstot visiem kontinenta ledājiem, globālajam jūras līmenim pareģo pacelšanos par trim metriem.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Eiropā un Ziemeļamerikā izzūd kamenes

Dažādas kameņu sugas klimata pārmaiņu dēļ izzūd to ierastajās dzīves vidēs un pārceļas aizvien tālāk uz ziemeļiem vai augstkalnu reģioniem, un to eksistence ir apdraudēta, pagājušajā nedēļā publicētā pētījumā vēsta Otavas Universitātes zinātnieki. Lielāko risku rada apstāklis, ka kamenes no ierastajām teritorijām izzūd straujāk nekā iedzīvojas jaunās, ziņo "National Geographic".

Kamenes kopumā ir piemērotākas aukstākam klimatam nekā bites, un pēdējās desmitgadēs pieredzēti karstuma viļņi jau šobrīd atsevišķas kameņu sugas Eiropā un Ziemeļamerikā noveduši līdz izmiršanas slieksnim. Vissmagāk cieš tās kopienas, kuras jau tagad dzīvo uz sugas eksistences ģeogrāfiskajām robežām, piemēram, Spānijā un Meksikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!