Smiekli cilvēka veselībai ir tik noderīgi, ka minūti ilga sirsnīga smiešanās uz ķermeni atstāj tādu pašu iespaidu kā 45 minūtes veikti fiziski vingrinājumi, uzskata vācu profesors Ginters Sikls.
Berlīnes universitātes gelotologs - smieklu speciālists - norāda, ka speciālistiem izdevies konstatēt smiešanās fizisko iedarbību. "Lai smietos pa īstam, jānodarbina vismaz 80 muskuļi, tādēļ ķermenim tiek ievērojama fiziska slodze.

Smejoties kustas pleci un tiek nodarbināti krūškurvja un vēdera muskuļi, dažkārt pat izraisot krampjus. Paātrinās sirdsdarbība, pieaug asinsspiediens un skābekļa saturs asinīs, jo ātrāka kļūst arī elpošana. Smadzenēs izdalās endorfīns - viela, kas izraisa labsajūtu un lielākā daļa mediķu to uzskata par labākajām dabīgajām zālēm.

Pēc smiešanās pārtraukšanas asinsspiediens krītas un samazinās stresa hormonu līmenis, palielinot organisma dabiskās aizsargspējas.

Arī citu nozaru medicīnas speciālisti atzīst, ka smiešanās palīdz pacientu ārstēšanā, un arvien biežās slimnīcās parādās klauni, kuru uzdevums ir uzmundrināt pacientus.

Tagad cilvēkiem, kas vēlas saglabāt veselību, ir alternatīva aerobikas klubiem - it īpaši Vācijā arvien lielāku atsaucību iegūst smieklu klubi, pirmais no kuriem dibināts 1995. gadā. Kluba biedri katru rītu satiekas parkā, lai labi izsmietos.

Tiem, kam nav iespējas iestāties smējēju klubā, profesors Sikls piedāvā sekojošo: paturēt prātā vismaz vienu jautru atgadījumu un mēģināt atcerēties tā vissīkākās detaļas; rakstīt savu humora dienasgrāmatu, kurā jāatzīmē viss, kas licies smaida vērts, kā arī kolekcionēt lietas, kas izraisa jautrību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit