Tūkstošiem cilvēku Vācijā piedalās klimata aktīvistu protestos
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Desmitiem tūkstošu aktīvistu piektdien dažādās Vācijas pilsētās sapulcējušies uz demonstrācijām, lai pieprasītu no līderiem aktīvāku rīcību cīņā pret klimata izmaiņām.

Kamēr vairāki tūkstoši aktīvistu mēģināja ieņemt vienu no Vācijas atklātajiem ogļu ieguves karjeriem, citviet skolēnu kustība "Piektdienas nākotnei" sapulcēja līdz 20 000 jauniešu no 17 valstīm līdz šim lielākajā mītiņā, kādu šai kustībai izdevies noorganizēt.

Jauniešu mītiņš notika Āhenē, netālu no Beļģijas un Nīderlandes robežas.

"Klimata taisnīgumu bez robežām," vēstīja viens no jauniešu plakātiem, kamēr citā aicināts "pacelt balsi, nevis jūras līmeni".

Daudzi no jaunieši vēlāk plāno pievienoties protesta akcijai 48 kvadrātkilometrus plašajās Garcveileres raktuvēs, kas atrodas netālu no Ķelnes.

Līdzīgas akcijas šajās raktuvēs notikušas arī agrāk, protestētājiem cenšoties apturēt enerģētikas giganta RWE brūnogļu karjera darbību.

Šoreiz daļu aktīvistu gan apturēja policija, slēdzot dzelzceļa staciju ceļā uz raktuvēm, kā rezultātā protestētājiem bija grūtības tur nokļūt. Taču aktīvistus tas neiebiedēja, un viņi solīja atrast veidus, kā izvairīties no policistiem un iekļūt raktuvēs.

"Šodien mēs devāmies ceļā ar tūkstošiem cilvēku pretī nākotnei bez fosilās degvielas, bez ekspluatācijas un bez šiem destruktīvajiem centieniem pēc neierobežotas ekonomiskās izaugsmes," norādīja viena no aktīvistēm, kura organizēja protestus raktuvēs.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka globālā sasilšana pašreiz ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Vācijā, kur Zaļo partiju pirmo reizi atbalsta gandrīz tikpat daudz vēlētāju kā kancleres Angelas Merkeles pārstāvētos konservatīvos.

Atbalsts klimata aktīvistiem sevišķi pieauga pēc pagājušās vasaras, kad karstums nodarīja lielus zaudējumus lauksaimniekiem, bieži notika mežu ugunsgrēki un krasi samazinājās ūdens līmenis upēs.

Saskaņā ar 2015.gadā pieņemto ANO Parīzes klimata vienošanos Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies līdz 2030.gadam samazināt savu ogļskābās gāzes emisiju par 40%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu līmeni.

EK savā jaunākajā pārskatā secinājusi, ka ES ir ceļā uz šī mērķa sasniegšanu, taču atpaliek no mērķiem atjaunojamās enerģijas izmantošanā un enerģijas taupīšanā.

Vācijas valdība ir solījusi līdz 2038.gadam pakāpeniski atteikties no ogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, taču vides aktīvisti uzskata, ka tas būtu jāizdara daudz agrāk, ņemot vērā globālās sasilšanas ietekmi, kas izpaužas arvien redzamāk.

Tags

Angela Merkele ANO Beļģija Eiropas Savienība Nīderlande Parīze Piektdiena Vācija

Comment Form